Laukaklubs - Blogs

Piesaistes stili.

Wed, 15 Apr 2026 11:29:00 +0000

Mūsu spēja veidot saikni ir kā dzīvs organisms, kurš elpo, reaģē un attīstās atkarībā no tā, kāda ir bijusi mūsu pirmā pieredze ar pasaules drošību. Tas nav stāsts par labu vai sliktu, bet gan par izdzīvošanas stratēģijām, kas ierakstītas mūsu šūnās un enerģētiskajā laukā.

Saiknes veidi un to saknes

Šie modeļi sāk veidoties brīdī, kad mēs kā mazi bērni mēģinām saprast: "Vai es esmu sadzirdēts?"

Atvērtā plūsma: Veidojas vidē, kur emocionālās vajadzības tika atspoguļotas dabiski. Cilvēks jūtas stabili gan esot kopā, gan atsevišķi.
Pastiprinātā modrība: Rodas, ja uzmanība bija neparedzama. Bērns iemācās visu laiku "skenēt" apkārtni, lai nezaudētu kontaktu.
Emocionālā distance: Veidojas kā aizsardzība pret noraidījumu. Cilvēks iemācās savu iekšējo pasauli turēt aiz slēgtām durvīm, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās.

Izpausmes partnerībā

Attiecībās šie modeļi kļūst par deju, kurā katrs solis ir reakcija uz otra kustību. Viens var tiekties pēc nepārtraukta tuvuma, jo klusums šķiet bīstams, kamēr otrs klusumā meklē glābiņu no pārlieku liela spiediena. Tā ir enerģiju apmaiņa – kamēr viens mēģina "aizpildīt" telpu, otrs mēģina to "atbrīvot". Šī dinamika bieži vien nav apzināta izvēle, bet gan ķermeņa atmiņa, kas diktē, kā pasargāt sevi no sāpēm.

Ceļš uz transformāciju

Ja esošais attiecību veids ir sevi izsmēlis un vairs nesniedz izaugsmi, ir iespējams mainīt šos dziļos ierakstus.

Dzimtas sakārtojumi: Šī metode ļauj ieraudzīt, kuras saiknes grūtības patiesībā pieder mums un kuras ir pārņemtas no iepriekšējām paaudzēm. Tas palīdz atrast savu īsto vietu sistēmā un atbrīvoties no svešiem likteņiem.
Pārdzimšanas prakse: Ja jūtat, ka ierobežojumi ir ierakstīti pašos pamatos, šis process ļauj simboliski un enerģētiski piedzimt no jauna, iztīrot pirmos dzīves nospiedumus un izveidojot jaunu, veselīgu pamatu savai esībai.

Kura no šīm pieejām Tev šobrīd ir saistošāka, lai spertu nākamo soli uz iekšējo brīvību?

Tavas saiknes padziļināts pētījums

12 jautājumi, kas palīdzēs izgaismot Tavus zemapziņas un dzimtas lauka nospiedumus.

Mantojumi.

Fri, 10 Apr 2026 09:51:00 +0000

Vai esi kādreiz pieķēris sevi darām lietas tikai tāpēc, ka "mūsu ģimenē tā ir pieņemts"? Ir kāds smaidu rosinošs, bet ļoti dziļš stāsts par trīs paaudžu saimniecēm.

Vecāmāte, māte un meita gatavo svētku cepeti. Pirms likšanas pannā katra no viņām rūpīgi nogriež vistas kājas. Kad meita beidzot saņem drosmi un pajautā: "Kāpēc mēs tā darām?", mamma parausta plecus: "Nezinu, vecmāmiņa tā darīja."

Izrādās, vecmāmiņai pirms 50 gadiem vienkārši bija pārāk maza cepešpanna, kurā vesela vista neietilpa! Viņas rīcība tajā brīdī bija visloģiskākais risinājums. Bet bērni un mazbērni, paturot "aklo lojalitāti", turpināja griezt, neapzinoties, ka viņu pašu cepeškrāsnis un iespējas ir milzīgas.

Šis stāsts ir spēcīga metafora par to, kā mēs "griežam nost" savām iespējām, attiecībām vai sapņiem, tikai tāpēc, ka atkārtojam senču "mazās pannas" modeli. Mēs nesam līdzi viņu grūtības, ierobežojumus un bailes, pat neaizdomājoties, vai mums šodien tas joprojām ir vajadzīgs.

Sistēmiskie sakārtojumi palīdz ieraudzīt šīs "mazās pannas" mūsu zemapziņā. Mēs nevis kritizējam pagātni, bet gan godinām senčus, atzīstot, ka viņu risinājumi bija labākie viņu laikam. Un tad mēs ar cieņu pasakām: "Paldies, es redzu tavu stāstu, bet mana panna ir liela, un es varu ļaut savai vistai būt veselai."

Sistēmiskā pieeja strādā ar katru individuāli. Nav universālu "pareizu" tradīciju. Galvenais ir atbildēt sev – vai šis modelis man joprojām kalpo, vai arī es vienkārši atkārtoju pagātnes līkumu?

Kādas "vistas kājas" tu joprojām griez nost savā dzīvē tikai inerces pēc?

audz?

Fri, 10 Apr 2026 09:50:00 +0000

Veiksmes koučs

Fri, 10 Apr 2026 09:45:00 +0000

Šis attēls ilustrē to brīdi, kad iedvesmas pilns "veiksmes koučs" ir tik ļoti aizrāvies ar savu lidojumu, ka pat nepamana – auditorijai nemaz nav spārnu. Tas ir klasisks stāsts par universālām receptēm, kas neder visiem. Slieka var būt čempione augsnes uzlabošanā, taču, lai cik pozitīvi viņa domātu, kokonu uzvīt neizdosies. Reizēm lielākā gudrība nav vis censties izaudzēt spārnus tur, kur to bioloģiski nav, bet gan saprast savas unikālās superspējas. Jo, būsim godīgi, pasaulei vajag gan krāšņus lidotājus, gan tos, kas rūpējas par pamatu zem kājām. Galvenais ir neļaut sevi pārliecināt, ka tavs lēnīgums ir defekts, ja patiesībā esi radīts pavisam citam mērogam un dziļumam. Tāpēc nākamreiz, kad kāds tauriņš mēģinās tev iemācīt lidot, vienkārši pajautā sev, vai gadījumā neesi laimīga un talantīga slieka.

..Tas ir tieši tas, kas man patīk sistēmiskajos sakārtojumos – tie atsakās no 'pareizām' universālām receptēm un meklē patiesību katra cilvēka unikālajā dzīves sistēmā."

Lilas spēle

Thu, 02 Apr 2026 06:11:00 +0000

Tavs prāts melo labāk nekā jebkurš krāpnieks. Vai esi gatavs ieraudzīt to, kas slēpjas aiz "skaistajiem stāstiem"?

Daudzi meklē atbildes grāmatās, bet patiesais risinājums vienmēr ir tavā iekšējā stāvoklī. Leela LK2026 nav lekcija par teoriju. Tā ir tieša, neizskaistināta un precīza saruna ar tavu būtību.

Šeit mēs neapstājamies pie faktu konstatācijas. Ja spēles laukums uzrāda "iestrēgumu", mēs nevis vienkārši ejam tālāk, bet skatāmies tam acīs.

Kā mēs strādāsim?

Ja tavā ceļā gadīsies lauciņš, kurā enerģija neplūst, mēs izmantosim rīkus, kas palīdz ieraudzīt dziļāk:

Asociatīvās kārtis – lai izgaismotu to, ko prāts cenšas noslēpt.

Sistēmiskie sakārtojumi – lai atrastu īsto vietu tavai situācijai un atbrīvotu saspīlējumu.

Vadītā meditācija vai saruna – lai nonāktu pie skaidrības un jauna stāvokļa tieši pie galda.

Šī nav tikai spēle. Tas ir process, kurā tu nevis vienkārši pārvieto kauliņu, bet reāli pārkārto savu iekšējo arhitektūru.

Praktiskā informācija:

Datumi: 8., 16. vai 27. aprīlis

Laiks: Vakara sesijas

Vieta: Rīga, VEF rajons

Dalībnieki: Tikai līdz 3 spēlētājiem (dziļam un individuālam darbam)

Dalība: 55 EUR

Leela LK2026. Tu neesi tikai gājējs – tu esi savas iekšējās pasaules viedais sargātājs.

Raksti privāti, https://www.laukaklubs.lv/kontakti/

lai rezervētu savu vietu. Grupas ir mazas, tāpēc lēmums jāpieņem ātri

Kas vada tavu iekšējo sapulci?

Thu, 02 Apr 2026 06:09:00 +0000

Vai esi kādreiz juties tā, it kā tevī vienlaikus mājotu vairāki cilvēki? Viena tava daļa alkst pēc piedzīvojumiem un brīvības, bet otra – dreb no bailēm un pieprasa drošību. Viena grib radīt mākslu, bet cita – bargi norāj, ka "no tā jau nepaēdīsi". Šīs ir mūsu iekšējās subpersonas jeb daļas, un katrai no tām ir sava balss, sava vēsture un savs uzdevums.

Sistēmiskajā darbā mēs uz savu iekšējo pasauli raugāmies kā uz mazu valsti vai uzņēmumu. Problēmas sākas tad, kad kāda no daļām tiek izstumta vai, tieši otrādi, sāk valdīt par visām pārējām.

Iepazīsti savu iekšējo komandu:

Iekšējais Bērns: Mūsu radošuma, prieka un arī sāpju avots. Ja šī daļa jūtas nedroša vai aizmirsta, mēs varam justies vientuļi pat pūļa vidū.

Klasiskais trio: Vecāks, Pieaugušais un dramatiskais trīsstūris – Upuris, Varmāka un Glābējs.

Sargi un izdzīvotāji: Traumētā daļa, Izdzīvojusī daļa, Sargs un Viedais.

Polaritātes: Iekšējais Kritiķis un Tiesnesis, Iekšējā Sieviete (Anima) un Iekšējais Vīrietis (Animus).

Un vēl daudzi citi: Burvis, Āksts, Sliņķis, Nīdējs, Sportists, Karjerists, Mīlētājs, Azartiskais, Maigais, Vainīgais, Dusmīgais, Bailulis, Pircējs, Ceļotājs, Sirdsapziņa, Domātājs, Rīma, Gudrītis, Sērotājs, Gādātājs... un kas nu kuram vēl ir dots.

Kā tās sadarbojas?

Mūsu iekšējā harmonija ir atkarīga no tā, cik labi šīs daļas prot sarunāties. Sistēmiskā vakara laikā mēs mācāmies nevis "atbrīvoties" no kādas daļas (piemēram, no dusmām vai bailēm), bet gan dot tām savu īsto vietu.

Iedomājies, kas notiek, ja pie auto stūres apsēžas nobijies piecgadnieks? Vai ja uzņēmuma stratēģiju plāno tikai "Iekšējais Upuris"? Haoss! Sistēmiskais darbs palīdz atrast to Vērotāja vai Pieaugušā daļu, kas spēj visas pārējās uzklausīt, nomierināt un vadīt.

Kad katra tava iekšējā daļa jūtas ieraudzīta un novērtēta, enerģija, kas iepriekš tika tērēta iekšējiem konfliktiem, beidzot kļūst pieejama dzīvei un jaunradei.

Nāc uz sistēmisko vakaru 14. aprīlī Laukklubā, lai iepazītos ar savu "iekšējo komandu" un iemācītu tai strādāt tavā labā, nevis pret tevi.

Civilizācijas neredzamās važas

Thu, 26 Mar 2026 09:52:00 +0000

Mazliet vēsturisks skatījums uz lielākiem procesiem-Drošība pret Brīvību:

Cilvēces vēsturi bieži pasniedz kā lineāru progresu no "mežonības" uz "civilizāciju". Tomēr, raugoties caur socioloģijas un antropoloģijas prizmu, šis process ir bijis sistemātisks darījums, kurā cilvēks ir iemainījis savu dabisko suverenitāti pret solīto stabilitāti. Šis darījums nav bijis brīvprātīgs, bet gan panākts caur izsmalcinātiem mehānismiem, kas salauza cilvēka garu un padarīja viņu par sistēmas zobratu.

Antropoloģiskais lūzums: No klejotāja par nodokļu maksātāju

Pirms lauksaimniecības revolūcijas cilvēks (mednieks-vācējs) dzīvoja "tūlītējas atgriezeniskās saites" ekonomikā. Viņa brīvība bija absolūta – ja vide kļuva naidīga, viņš devās tālāk. Viņam nebija uzkrājumu, bet nebija arī parādu.

Viss mainījās ar graudaugu kultivēšanu. Graudi, atšķirībā no savvaļas augļiem, ir uzglabājami, saskaitāmi un – pats galvenais – atņemami. Vēsturnieks Juvals Noass Harari to dēvē par "vēstures lielāko krāpšanu". Lauksaimniecība radīja pārpalikumu, kas savukārt radīja hierarhiju. Lai aizsargātu šos uzkrājumus, radās nepieciešamība pēc "drošības" – mūriem, armijas un valdnieka. Cilvēks kļuva piesaistīts zemei. Viņš ieguva drošību pret badu, bet zaudēja brīvību kustēties un kļuva par pirmo vēsturē fiksēto "nodokļu objektu".

Psiholoģiskā lūzums: Prūsijas modelis un gribas salaušana

Modernā verdzība netiek uzturēta ar pātagām, bet gan ar izglītības sistēmu. 18. un 19. gadsimtā Prūsijā izveidotā skolu sistēma bija sociālās inženierijas šedevrs. Tās mērķis nebija intelekta attīstība, bet gan "funkcionālā paklausība".

Psiholoģiski skola iemāca trīs fundamentālas lietas, kas sagatavo cilvēku sistēmai:

Atsvešināšanās no laika: Zvans nosaka darba sākumu un beigas, nevis iekšējā interese. Cilvēks iemācās, ka viņa laiks pieder kādam citam.

Autoritātes pārākums: Patiesība nav tas, ko tu redzi vai jūti, bet gan tas, ko saka autoritāte (skolotājs, vēlāk – priekšnieks).

Mākslīgā konkurence: Caur atzīmēm cilvēki tiek sadalīti "labajos" un "sliktajos", radot mūžīgu trauksmi un nepieciešamību pēc ārēja apstiprinājuma.

Šī "salaušana" bērnībā garantē, ka pieaudzis cilvēks meklēs drošību sistēmas rāmjos, jo viņš vairs neuzticas savai spējai izdzīvot ārpus tiem.

Socioloģiskais slazds: Specializācija un atkarība

Sociologs Emīls Dirkems runāja par "organisko solidaritāti", kurā sabiedrības locekļi ir tik specializēti, ka nespēj eksistēt viens bez otra. Rūpniecība šo principu noveda līdz ekstrēmam. Radot "specializāciju", sistēma atņēma cilvēkam universālās izdzīvošanas prasmes.

Agrāk cilvēks prata uzcelt māju, nomedīt barību un ārstēt brūces. Šodienas cilvēks ir speciālists šaurā jomā, kurš saņem naudu, lai nopirktu šos pakalpojumus no citiem speciālistiem. Šī atkarība ir sistēmas drošības garants – tu nevari "iziet" no sistēmas, jo tu vairs neproti par sevi parūpēties bez tās starpniecības.

Ekonomiskā verdzība: Parāds un plānotā novecošanās

Mūsdienu ekonomika balstās uz diviem pīlāriem: parāda un neapmierinātības.

Kredīts ir izsmalcinātākais verdzības veids vēsturē. Senatnē vergs apzinājās savu statusu. Mūsdienu "parādu vergs" uzskata sevi par brīvu, jo viņam pieder jauns auto vai māja, taču viņš ir piespiests strādāt 40 stundas nedēļā nākamos 30 gadus, lai apkalpotu procentus. Tā ir nākotnes laika zādzība.

Lai šis ritenis negrieztos tukšgaitā, rūpniecība ieviesa "plānoto novecošanos". Preces tiek projektētas tā, lai tās salūztu, un mode tiek mainīta tā, lai viss "vecais" kļūtu par sociālu kauna traipu. Cilvēks ir spiests strādāt vairāk, lai aizstātu lietas, kas viņam jau bija, tādējādi uzturot sistēmas "drošību" (IKP pieaugumu).

Vai izeja eksistē?

Iziešana no šīs sistēmas nav tehnisks, bet gan psiholoģisks process. Tā ir pāreja no "sistēmas drošības" uz "iekšējo brīvību". Realitāte ir skarba – sistēma vienmēr mēģinās sodīt tos, kuri mēģina kļūt neatkarīgi (caur nodokļiem, birokrātiju vai sociālo izolāciju).

Tomēr vēsture rāda, ka sistēmas sabrūk, kad kritiskā masa cilvēku pārstāj ticēt drošības ilūzijai. Ikvienam ir jāuzdod jautājums: vai mana "drošība" ir kas vairāk par zelta būri, kurā mani baro tikai tik ilgi, kamēr esmu produktīvs?

Brīvība vienmēr ir bijusi saistīta ar risku, bet tikai caur risku cilvēks spēj atgūt savu dabisko potenciālu. Drošība, ko piedāvā vara, vienmēr ir ar cenu – un šī cena ir jūsu laiks, jūsu griba un, galu galā, jūsu dzīve.

Attiecības ar Sevi: Sistēmiskais pamats un iekšējā pieņemšana

Thu, 26 Mar 2026 09:44:00 +0000

Netraukta kustība, kurā katra atziņa papildina nākamo. Nupat aizvadītais vakars, kurā skatījām Brīvības un Drošības dinamikas, ir organiski izgaismojis ceļu uz nākamo posmu. Mūsu priekšā šobrīd ir divi fundamentāli jautājumi – attiecības ar Sevi un attiecības ar Radītāju. Sāksim ar Sevi, jo bez šīs saknes jebkura cita vērtība sistēmā zaudē savu nesošo spēku.

Viss, ko esam caurskatījuši iepriekš, ir bijusi pakāpeniska tuvināšanās šim kodolam. Bieži vien sistēmiskajos sakārtojumos mēs meklējam risinājumus dzimtas juceklī vai partneru konfliktos, taču praksē redzam, ka šie ārējie mezgli ir tikai simptomi. Galvenais jautājums vienmēr ir par to, kādas ir attiecības ar to cilvēku, kurš esmu šobrīd. Tā nav pašanalīze vai mēģinājums sevi "salabot". Tā ir drosme ieraudzīt savu iekšējo realitāti bez ilūzijām, maskām un lieka vērtējuma.

Šajā sakārtojuma posmā uzmanības centrā ir integrācija bez vardarbības pret sevi. Bieži vien mēģinājumi "mainīties" vai "augt" pārvēršas par jaunu cīņas formu – mēs spiežam sevi būt mierīgākiem, labākiem vai pareizākiem, tādējādi radot jaunu iekšēju šķelšanos. Taču sistēmiskā pieeja māca ko citu: patiesas izmaiņas notiek tikai tad, kad beidzas karastāvoklis ar savām "nepareizajām" daļām. Tas nav stāsts par sevis pārveidošanu, bet gan par atļaušanu sev būt pilnīgam savā esošajā stāvoklī.

Pieņemt sevi nenozīmē stagnāciju. Tieši otrādi – tikai tad, kad mēs pārstājam tērēt enerģiju noliegumam un iekšējai pretestībai, šī enerģija kļūst pieejama dzīvībai un tālākai kustībai. Tas ir process, kurā mēs skatāmies uz tām daļām, kuras esam izstūmuši, cenšoties atbilst svešiem priekšstatiem. Kamēr pastāv iekšējs konflikts, savienošanās ar plašāku Veselumu vai Radītāja enerģiju nav iespējama. Šeit nav vietas dualitātei vai cīņai – ir tikai fakti un to pieņemšana. Tikai tad, kad katra daļa atrod savu vietu iekšējā sistēmā, rodas telpa noslēdzošajam solim.

Kur sākās tavs stāsts par brīvību un drošību?

Sat, 07 Mar 2026 21:47:00 +0000

Mūsu iekšējā pasaule ir uzbūvēta uz pamatiem, kurus prāts bieži neatceras, bet ķermenis un Lauks neaizmirst nekad. Divi no spēcīgākajiem dzinējspēkiem – Drošība un Brīvība – pirmo reizi sastopas un konfliktē brīdī, kad mēs ienākam šajā pasaulē. Tas ir punkts, kurā mēs pametam absolūto mātes klēpja drošību, lai caur milzīgu spiedienu un cīņu izlauztos savā pirmajā brīvībā.

24. martā es aicinu tevi uz sistēmisko sakārtojumu grupu, kur mēs strādāsim ar šo tēmu dziļumā. Sakārtojums ir unikāls instruments, kas ļauj ieraudzīt, kur tavā dzīvē ir pazudis līdzsvars. Ja tu jūti, ka brīvība tev šķiet bīstama vai ka drošība ir kļuvusi par smacējošu cietumu, atbilde bieži meklējama tavā sistēmā.

Taču Lauks ir vieds. Reizēm sakārtojuma laikā mēs ieraugām, ka sakne tavai nedrošībai vai nespējai "piedzimt" savai jaudai meklējama vēl senāk par tavu pirmo atmiņu – tieši ieņemšanas, gaidīšanas vai pašas dzimšanas periodā. Tās ir traumas, kuras prāts nezina, bet Lauks uzrāda nekļūdīgi. Ja sakārtojumā atklājas, ka tavs drošības deficīts ir radies šajā agrīnajā posmā, es piedāvāju vēl kādu spēcīgu instrumentu.

Tā ir Pārdzimšanas prakse.

Svarīgi saprast – šī prakse nenotiek sakārtojuma laikā. Tas ir atsevišķs, īpašs pasākums, jo prasa pavisam citu sagatavotību un enerģētisko telpu. Ja sakārtojumā mēs ieraugām "diagnozi" un sistēmisko vietu, tad Pārdzimšanas praksē mēs ejam fiziskā un emocionālā regresijas ceļojumā. Mēs atgriežamies punktā, kur dvēsele izvēlējās vecākus, sajūtam augļa stāvokli un vēlreiz izejam cauri izlaušanās procesam.

Pārdzimšanas praksē mēs pārrakstām tavu pirmo pieredzi. Ja tavā īstajā dzimšanas dienā tevi nesagaidīja miers un mīļums, ja tevi uzreiz nesa prom vai mamma bija pārbijusies – mēs radām jaunu nospiedumu. Tu piedzīvo, ka otrpus grūtībām un spiedienam tevi gaida drošība. Tas ir brīdis, kad Brīvība un Drošība tavās šūnās beidzot noslēdz pamieru.

Nāc 24. martā uz sakārtojumiem, lai ieraudzītu, kas notiek tavā laukā. Un, ja Lauks tevi vedīs pie tavām saknēm, tu zināsi, ka ir ceļš, kā šo sākumu padarīt par savu lielāko resursu.
https://www.laukaklubs.lv/kontakti/

Kontroles cietums: Kad mēģinājums pasargāt nogalina dzīvību

Sat, 07 Mar 2026 21:46:00 +0000

....Mēs bieži domājam, ka drošība nozīmē spēju paredzēt un ietekmēt katru savas dzīves detaļu. Mēs plānojam, analizējam, cenšamies "izskaitļot" attiecības un nodrošināties pret katru iespējamo risku. Taču sistēmiskā skatījumā šāda kontrole nav drošība. Tā ir drošības imitācija. Tas ir izmisīgs mēģinājums apturēt upes plūdumu, cerot, ka dambis mūs pasargās, taču rezultātā mēs paliekam stāvošā, smacējošā dīķī.
Kontrole ir bailes, kas uzvilkušas uzvalku. Kad mēs mēģinām visu turēt savās rokās, mēs patiesībā ziņojam Pasaulei un savai sistēmai: "Es neuzticos. Pasaule ir bīstama vieta, un, ja es kaut uz mirkli atslābšu, viss sabruks." Šāds stāvoklis prasa milzīgu enerģiju. Cilvēks, kurš kontrolē, nekad nav brīvs. Viņš ir sava dambja sargs, kurš baidās aizvērt acis pat uz sekundi. Un tieši šeit pazūd brīvība – jo brīvība nav iespējama bez uzticēšanās dzīvības plūsmai.

Bet graujošākais ir tas, ka šī kontrole atņem spēkus un dzīves prieku ne tikai mums pašiem. Nepārtraukti mēģinot kontrolēt savus bērnus, partnerus vai padotos darbā, mēs atņemam viņiem viņu brīvību un atbildību. Mēs radām sistēmu, kurā citi kļūst pasīvi, atkarīgi un nedroši, jo viņu vienīgā drošība ir mūsu atļauja rīkoties. Šāda "drošība" ir smacējoša, un tā neizbēgami nogalina jebkuru dzīvīgumu un iniciatīvu.
Protams, uzticēšanās nenozīmē pilnīgu kontroles trūkumu, it īpaši, ja runa ir par vadību vai bērnu audzināšanu. Taču ir kritiski svarīgi sajust to robežu, kur kontrole no nepieciešamās stabilitātes (drošības) kļūst par graujošu spēku, kas iznīcina brīvību, radošumu.

Sistēmiskajos sakārtojumos mēs bieži ieraugām, ka šī pārlieku lielā vajadzība pēc kontroles nav vienkārši rakstura īpašība. Tā ir sistēmiska trauma. Iespējams, tavā dzimtā ir bijuši notikumi, kur atslābums tiešām maksāja dzīvību. Iespējams, tavi senči piedzīvoja brīdi, kad viss, ko viņi mīlēja, tika atņemts vienā mirklī, un kopš tā laika tavā DNS pulsē trauksme: "Esi modrs! Nepieļauj kļūdu!" Bet šodien šī sarkanā lampiņa tavā iekšienē deg bez iemesla, neļaujot tev piedzīvot kaisli, spontanitāti un prieku.

Bailes no dzīvības plūsmas ir bailes no tā, ka mēs nespēsim tikt galā ar neparedzamo. Taču patiesa iekšējā brīvība sākas tur, kur mēs atzīstam: "Es nevaru kontrolēt visu, bet es varu uzticēties savam spēkam tikt galā ar to, ko dzīve atnesīs." Tas ir pārejas posms no "izdzīvotāja" uz "dzīvotāju".

24. marta sakārtojumu grupā mēs skatīsimies tieši uz šiem grožiem. Mēs meklēsim to punktu, kurā tava drošības sajūta pārvērtās par kontroli un kurā brīdī tu pārstāji ticēt, ka Pasaule tevi var nest. Un, ja Lauks uzrādīs, ka šīs bailes no "atlaišanas" sakņojas pašā sākumā – tavā ienākšanā šajā pasaulē –, tad atsevišķa Pārdzimšanas prakse būs tas instruments, kas palīdzēs tavām šūnām beidzot iemācīties: ir droši ļauties plūsmai. Ir droši elpot. Ir droši nebūt kontrolē.

Cik daudz savas dzīves un attiecību tu šobrīd nevis dzīvo, bet tikai "menedžē"? Atļauj sev ieraudzīt starpību.

Pievienojies 24. martā, un meklēsim tavu ceļu atpakaļ pie uzticēšanās un patiesas brīvības