1. Informācijas lauks un kvantu sapīšanās

Kvantu fizikā ir parādība, ko sauc par sapīšanos (entanglement): divas daļiņas, kas reiz bijušas kontaktā, saglabā savstarpēju saistību neatkarīgi no attāluma vai laika.

Sistēmiskajā skatījumā tas ir kā dzimtas vai organizācijas dalībnieki — pat ja notikumi bijuši pirms paaudžu desmitiem, emocionālie un attiecību nospiedumi joprojām ietekmē tagadni.

Sakārtojuma pārstāvji, “pieslēdzoties” lomai, sāk atspoguļot šo neredzamo saikni — gluži kā kvantu daļiņas, kas “zina” viena par otras stāvokli.

2. Novērotāja efekts un sistēmiskā redzamība

Kvantu fizikā novērotāja efekts saka: mērījums ietekmē rezultātu — jebko, ko aplūkojam, mēs arī mainām.

Sistēmiskajos sakārtojumos līdzīgi: kad sistēmas neapzinātā struktūra kļūst redzama, tā sāk mainīties. Brīdis, kad ģimenes noslēpums tiek atklāts vai neatzīts dalībnieks tiek iekļauts, izmaina visu sistēmas “konfigurāciju”, pat ja mēs tikai skatāmies uz to, neko aktīvi “nedarot”.

3. Savākšanās punkta nobīde

Šis termins nāk vairāk no K. Kastanedas aprakstītās apziņas ģeometrijas, bet ideja labi saskan ar kvantu domāšanu: apziņai ir noteikts “atskaites punkts”, no kura tā uztver realitāti. Ja tas nobīdās, mainās arī visa uztveramā pasaule.

Sistēmiskajā darbā šī nobīde notiek, kad cilvēks piedzīvo jaunu skatījumu uz savu vietu sistēmā. Piemēram, no “es esmu vecāku upuris” uz “es esmu dzimtas turpinājums, kas saņem un dod tālāk”. Tā ir psiholoģiska, bet pēc būtības — arī “kvantu lēciens” uztverē.

4. Paralēlās pasaules un potenciālie scenāriji

Kvantu mehānikā eksistē daudzu pasauļu interpretācija: realitāte sadalās vairākos iespējamos scenārijos katru reizi, kad tiek pieņemts lēmums.

Sakārtojumos mēs bieži redzam vairākas iespējamās “nākotnes līnijas”: viena, kur cilvēks paliek vecajā sistēmiskajā dinamikā, un otra, kur viņš izvēlas jaunu rīcību. Kad sakārtojumā “izspēlē” šo jauno pozīciju, tā kļūst par reālu potenciālu — gluži kā izvēlēties citu “paralēlo pasauli”.

5. Nelineārs laiks un piekļuve pagātnei

Kvantu fizikā laiks nav obligāti lineārs — daži procesi var ietekmēt pagātni vai vismaz vienlaicīgi pastāvēt dažādos “tagadnēs”.

Sistēmiskajā laukā, kad pārstāvis sajūt frāzi vai emociju no notikuma pirms 50 gadiem, tas nav “atgriešanās laikā”, bet drīzāk — piekļuve informācijai, kas joprojām eksistē tagadnē. Dzimtas sistēma to nes sevī kā “aktīvu failu”, līdz tas tiek atpazīts un integrēts.

Kvantu fizika mums māca, ka realitāte nav tik stingra un atdalīta, kā šķiet. Sistēmiskie sakārtojumi to parāda dzīvajā: mēs visi esam savienoti, mūsu pagātne nav pazudusi, un apziņas skatpunkta maiņa var radīt pavisam citu nākotni.