Pēc iepriekšējā raksta par savu cilti un autentiskām tikšanāšāmies, man radās domas par to, cik neparasti dziļas patiesībā var būt šīs saiknes. Sistēmisko sakārtojumu praksē bieži sastopamies ar lietām, kas izaicina ierasto izpratni par laiku, telpu un dvēseles ceļojumiem.

Pazīstamības noslēpums

Katrs no mums ir piedzīvojis to brīdi, kad satiekam kādu pirmo reizi, bet sajūta ir tāda, it kā pazītos mūžiem. Šķietami ikdienišķa tikšanās nāk no kaut kā dziļāka - saiknes, kas pārsniedz šīs dzīves robežas.

Kad izjūtam šo nepaskaidrojamo pazīstamību, tas var būt dvēseles atpazīšana. Dzimtas pavedieni šeit var būt gan atsevišķi, gan saistīti ar iepriekšējo dzīvju kanāliem. Sistēmiskie sakārtojumi atklāj, ka dažreiz šie kanāli "savījas" viens ar otru.

Gadās, ka mēs citā savā dzīvē varam piedzimt tieši ar pašreizējo savu dzimtu iepriekš saistītos cilvēkos. Tas nozīmē, ka reizēm nesam sevī ne tikai savas dzimtas kolektīvos stāstus, bet arī neaizgūtas mācības no senākiem paziņām.

Laiks kā dzīvs audums

Mūsdienu kvantu fizika piedāvā pārsteidzošus skaidrojumus tam, kas agrāk šķita neiespējams. Ja laiku iedomājamies ne kā taisnu līniju, bet kā audumu vai spirāli, daudz kas kļūst saprotamāks.

Auduma skatījumā viss laiks pastāv vienlaikus - pagātne, tagadne un nākotne ir "iešūti" kopā. Einšteina atklājumi par telpu un laiku kā vienotu audumu to apstiprina. Mēs vienkārši "pārvietojamies" caur šo četru izmēru struktūru.

Ja tā, tad mūsu uzticēšanās kādam var būt informācija no "visiem laikiem" vienlaikus. Mūsu intuīcija "nolasa" visu šīs personas laika spektru. Spirāles skatījumā mēs atgriežamies pie līdzīgām situācijām un cilvēkiem, bet jaunā kvalitātē.

Kvantu sasaiste un dvēseles

Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem kvantu fizikā ir sasaiste - daļiņas var būt "savienotas" tā, ka kas notiek ar vienu, tūlīt ietekmē otru, neatkarīgi no attāluma. Līdzīgi mūsu dvēseles var būt sasaistītas caur daudzām pieredzēm.

Ar dažiem cilvēkiem auduma pavedieni ir blīvāki, ar citiem - retāki. Uzticēšanās ir šī "biezuma" sajūta. Tas skaidro, kāpēc ar dažiem ir tūlītēja siltuma sajūta, bet citus nevar "ciest" bez acīmredzama iemesla.

Paralēlo pasauļu teorija saka, ka visas iespējamās realitātes pastāv vienlaikus. Katrs izvēles brīdis rada jaunas pasaules zarus, un dažreiz mēs varam "sajust" sevi no citiem zariem.

Citplanētu pieredzes un izvēles

Mūsu dvēselēm var būt pieredzes ne tikai no zemes dzīvēm. Sistēmiskajos sakārtojos dažreiz parādās saiknes ar citām pasaulēm. Ja laiks un telpa ir vienots audums, tad attālums zvaigžņu starpā nav šķērslis dvēseles ceļojumiem.

Dažreiz cilvēkā atpazīstam kaut ko, kas šķiet "ne no šejienes" - veidu, kā viņš domā vai reaģē. Tas var būt atspulgs no pieredzes citās pasaulēs. Kad satiekam kādu "pazīstamu nepazīstamo", mēs varam izvēlēties, kādu no daudzajām iespējamajām vēsturēm darīt par "īsto".

Praktiskā nozīme

Visas šīs teorijas nav tikai intelektuāla spēle. Tās maina to, kā uztveram tikšanās un attiecības. Ja sapratam, ka uzticēšanās var būt informācijas nolasīšana no plašāka laika spektra, mēs varam vairāk uzticēties savai intuīcijai.

Katru cilvēku uztveram ne tikai kā šīs dzīves personību, bet kā daudzslāņainu būtni ar bagātu pieredzes vēsturi. Svarīgāk par teorijām ir pievērst uzmanību pieredzes kvalitātei - lasīt pavedienus, simbolus, emocionālas atsaucības.

Atgriešanās pie cilts meklējumiem

Šis plašākais skatījums dod jaunu dziļumu tam, ko nozīmē atrast savu cilti. Tie nav tikai cilvēki ar kopīgām interesēm šajā dzīvē. Tie ir būtnes, ar kurām mums ir dziļa auduma sasaiste - caur daudzām dzīvēm, dažādām pasaulēm, dažādiem laika slāņiem.

Neatkarīgi no tā, vai ticam reinkarnācijai vai paralēlām pasaulēm - tikšanās paliek iespēja noņemt maskas un būt autentiskiem. Katrs cilvēks, ar ko izjūtam šo īpašo rezonansi, ir aicinājums atcerēties, kas mēs patiešām esam visā savā bezgalīgajā būtībā.