Nauda pati par sevi gandrīz nekādu enerģiju nenes. Tā ir papīrs vai — kā mūsdienās — cipars datorā. Tās spēks nav tajā, kas tā ir, bet tajā, ko mēs uz tās projicējam, kādu vērtību tai piešķiram. Tur slēpjas visa spriedze, visa intensitāte, visa ilūzija. Dažam tā ir cerība uz brīvību — “kad man būs pietiekami, es beidzot dzīvošu, kā gribu.” Citam — drošības māneklis: “ja būs nauda, man nebūs jābaidās, ka viss sabruks.” Kādam tā kļūst par mīlestības valūtu, jo dziļi iekšā viņš jūt: “mani pamanīs tikai tad, kad es būšu veiksmīgs.” Vēl citam nauda ir kā mēms Dievs — tam var lūgt, bet tas nekad neatbild.

Mēs domājam, ka meklējam naudu. Bet patiesībā mēs meklējam iekšējos balstus, kas ir sašķobījušies. Leonīds Talpis tos sauc par pieciem ziloņiem: brīvība, mīlestība, attiecības ar sevi, saikne ar Radītāju un drošība. Nauda tikai izgaismo, ar kuru no tiem mums šobrīd nav labs kontakts. Mēs domājam, ka vajag stabilitāti, bet patiesībā ilgojamies pēc atļaujas elpot. Mēs dzenamies pēc cipariem, bet dziļumā alkstam būt neatkarīgi no citu gribas, no apstākļiem. Mēs baidāmies zaudēt, pat ja it kā viss ir – un tāpēc trauksme neatkāpjas. Jo neviena summa nespēj iedot to, ko var iedot tikai iekšējais pamats.

Kad nauda pārstāj būt mērķis un kļūst par spoguli, sākas īstā saruna. Nevis par to, kā dabūt vairāk, bet — kas man trūkst, ka mēģinu aizpildīt šo tukšumu ar skaitļiem, kontroli, darba pārslodzi vai pašvērtības pierādījumiem? Un atbilde vienmēr ved pie viena no ziloņiem. Tie ir klusie sargi, uz kuriem balstās mūsu miers. Ja kāds no tiem klibo, klibos arī nauda. Ne tāpēc, ka ar mums kas nav kārtībā — bet tāpēc, ka nauda nekad nav galvenā figūra uz galda. Tā ir tikai karte. Dzīve sākas tur, kur mēs iemācāmies beigt meklēt ārā to, kas vienmēr ir bijis iekšā.

Un tieši tāpat ir ar attiecībām. Mēs domājam, ka meklējam mīlestību, tuvību, seksu, “savu cilvēku”. Bet patiesībā mēs arī tur meklējam ziloņus. Kāds meklē drošību — lai kāds beidzot pasaka: “tu esi man vajadzīgs.” Kāds meklē identitāti: “es beidzot jūtos kā cilvēks, kad esmu attiecībās.” Kādam attiecības kļūst par kontaktu ar Dievu, glābiņu no tukšuma. Kāds cer, ka caur otru beidzot būs brīvs. Bet arī attiecībās — ja ar savu ziloni nav kontakts....

Mēs ilgojamies pēc otra, bet vēl vairāk — pēc saviem pašiem pamatiem. Un tikai tad, kad iemācāmies tos atjaunot sevī, gan nauda, gan attiecības beidzot var kļūt nevis par cīņu vai masku, bet par dzīves turpinājumu

Dalība 40 EUR, līdz 6 dalībniekiem. Formāts- visiem tiek kāds darbs.. Pieteikties https://www.laukaklubs.lv/kontakti/