Šogad varam izvēlēties citu pieeju – iekšējo ceļu. Tas nav par konkrētiem mērķiem, bet par nodomu, virzību un apzinātu ļaušanos plūsmai. Iekšējais ceļš ir noslēpums: tu zini virzienu, bet neprecīzu punktu, uz kuru jānonāk. Tev nav zirgam līdzīgu klapju – skats ir atvērts, sirds modra, gatava sajust un saņemt brīnumu. Tu ļaujies procesam, nedaudz piekoriģē, bet neuzspied sev ierobežotu formu.

Sākot šo ceļu, svarīgi ir sajust sevi kā daļu no plašākas pasaules, atrast sevī mīlestību pret sevi un dzīvi, pieņemt un dot vietu tam, kas nāk. Iekšējais ceļš atklāj saikni ar kaut ko lielāku – dzimtu, tradīcijām, neredzamiem, bet jaudīgiem spēkiem, kas atbalsta mūsu ceļojumu. Šeit noder sistēmiskie skatījumi: sajust dažādos spēkus, kas ir ceļabiedri, nevis konkurenti, un ļaut tiem harmoniski mijiedarboties ar tavu nodomu.

Darbs ar stāvokļiem nozīmē būt klātesošam savā ķermenī, emocijās un prātā, uzticoties savai intuīcijai. Kad mēs pieņemam, sajūtam un dodam vietu procesiem, virzība kļūst dabiska. Nodoms mūs vada, plūsma ļauj atklāt jaunas iespējas un atklājumus, un rezultāts bieži vien pārsniedz to, ko prāts varētu iedomāties.

Šogad varam sākt ar iekšējo plūsmu: sajust sevi, uzticēties nodomam un neredzamajiem spēkiem, pieņemt dzīves brīnumus un ļaut ceļam dzimt no sirdsapziņas dziļumiem. Kad stāvokļi tiek sakārtoti iekšēji, virzība kļūst viegla, brīva un radoša – un atklājas, ka dzīves patiesā bagātība ir ceļojumā, nevis tikai galamērķī. Tāpēc ir nodoms veidot nelielu grupu – piecus cilvēkus, ar kuriem kopā iziet būtiskas dzīves tēmas iekšējā ceļa kvalitātē. Ne caur mērķiem un uzdevumiem, bet caur virzību, nodomu un ļaušanos procesam.

Šī grupa nav par gatavām atbildēm. Tā ir par dzīvu pieredzi, stāvokļu maiņu un saiknes atjaunošanu – ar sevi, ar citiem un ar kaut ko lielāku. Grupa pati kļūst par sistēmisku vadītāju: lauku, kurā parādās gan atbalstošie, gan ierobežojošie spēki. Arī man pašam tas ir svarīgs ceļš – būt šajā procesā nevis virs tā, bet kopā ar jums.

Mazs dalībnieku skaits ļauj katram tikt ieraudzītam un sajustam. Šeit sistēmiskie sakārtojumi notiek organiski – kā dabiska valoda, ar kuru dzīve runā. Mēs skatāmies, sajūtam un dodam vietu tam, kas grib tikt sakārtots, nevis tam, ko prāts uzskata par “pareizu”.

Tēmas, kuras šobrīd iezīmējas kā centrālas:

– Drošība un drosme – iekšējā stabilitāte kā pamats dzīvei un spējai iet savu ceļu.

– Attiecības ar sevi – klātbūtne, pašpieņemšana, godīga satikšanās ar sevi.

– Brīvība un pašcieņa – būt sev uzticīgam, nezaudējot saikni un piederību.

– Finanses – nauda kā attiecību forma ar dzīvi, dzimtu, došanu un saņemšanu.

– Attiecības ar kaut ko lielāku – saikne ar dzīvi, lauku, Dievu, Visumu, katram savā valodā.

– Mīlestība – kā stāvoklis, kas ietver gan atvērtību, gan ievainojamību.

– Veselība – ķermenis kā sistēmas balss un līdzsvara rādītājs.

Šīs tēmas nav stingra programma. Tās ir pieturpunkti iekšējā ceļā. Grupa pati rādīs, kurā brīdī kam ir gatavība atvērties.

Sākam februārī

Tikšanās 2 reizes mēnesī, vakarā

Rīgā, klātienē (dzīvajā)

Ja jūti rezonansi un vēlmi iet šo ceļu kopā, vairāk informācijas un pieteikšanās notiek šeit:

https://www.laukaklubs.lv/kontakti/

Šis ir aicinājums tiem, kuri ir gatavi uzticēties procesam, sajust dziļāk un ļaut iekšējam ceļam atklāt vairāk, nekā prāts spēj ieplānot. Brīnumi notiek tur, kur tiem iedod vietu.