Dzimtas sistēmiskais sakārtojums ir veids, kā pētīt savu vietu ģimenes sistēmā, piederības sajūtu un atkārtojošos dzimtas stāstus. Šajā lapā apkopotas tēmas, kas saistītas ar dzimtas sistēmisko skatījumu un Berta Hellingera pieejas pamatprincipiem.
Trīs bieži aprakstīti sistēmas principi
Piederība
Sistēmiskajā skatījumā katram ģimenes loceklim ir vieta ģimenes stāstā. Darbā var pētīt, kā izslēgšana, noklusēti notikumi vai aizmirsti ģimenes locekļi ietekmē pašreizējo attiecību pieredzi.
Secība un vieta
Ģimenē pastāv paaudžu secība. Dažkārt bērns neapzināti uzņemas pieaugušā lomu vai cenšas nest atbildību par vecāku. Sistēmiskais process palīdz pamanīt, kur cilvēks atrodas attiecībā pret citiem ģimenes locekļiem.
Došanas un saņemšanas līdzsvars
Partnerattiecībās un citās pieaugušo attiecībās nozīmīgs var būt līdzsvars starp došanu un saņemšanu. Vecāku un bērnu attiecībās šis līdzsvars ir citāds, jo bērns saņem dzīvību un aprūpi no vecākiem.
Kādas tēmas var pētīt?
- piederības un vietas sajūtu ģimenē;
- attiecības ar vecākiem, bērniem un partneri;
- parentifikāciju un pārāk lielu atbildības nastu;
- atkārtojošos zaudējumu, šķiršanās vai konfliktu stāstus;
- lojalitāti pret ģimenes locekļiem un grūtības dzīvot savu dzīvi;
- attiecību modeļus, kurus cilvēks vēlas labāk izprast.
Kā notiek dzimtas sistēmiskais darbs?
- Tiek formulēts jautājums vai dzīves situācija, ko vēlas izpētīt.
- Tiek izvēlēti sistēmas elementi un to attēlojuma veids.
- Procesā tiek vērotas izjūtas, attiecības un iespējamās dinamikas.
- Noslēgumā tiek pārrunāts redzētais un cilvēks pats izvērtē sev piemērotos turpmākos soļus.
Šis process nav ģimenes vēstures arhīva aizvietotājs un neapstiprina faktus par senču dzīvi. Tas ir pieredzes un refleksijas veids, kas var palīdzēt paskatīties uz savu jautājumu no cita skatpunkta.
Saistītās lapas
Par citām darba formām lasiet lapā Sistēmiski sakārtojumi. Aktuālos pasākumus skatiet sadaļā Pasākumi, bet pieteikšanās jautājumus nosūtiet lapā Kontakti.
