Pārdomas par ....
14. oktobris, 2025 pl. 12:48,
Nav komentāru
Atpūšoties pie Vidusjūras radās vēlme salasīt kaudzīti šos dažādos melnbaltos akmeņus. Domāju, ka izmantošu kādā sakārtojumā vai I Ching spēlē. Šie akmeņi rāda to, ko es zinu ar prātu, bet nevaru izjust ar visu būtni – ka melnais un baltais ir kopā, vienmēr bijuši kopā, ka robeža starp tiem ir ilūzija. Bet kaut kas manī joprojām šķiro, vērtē, cīnās.Es varu lasīt par I Ching, varu filosofēt par yin un yang, varu pat citiem izskaidrot, ka nav divu pretēju spēku, kas karo, bet pats savā ikdienas pieredzē dzīvoju tā, it kā būtu. Kad notiek kaut kas labs, es priecājos, it kā būtu uzvarējis. Kad notiek kaut kas slikts, es sažņaudzos, it kā būtu zaudējis.
No kurienes tas nāk? No bērnu pasakām par labo un ļauno. No skolas – pareizās un nepareizās atbildes. No TV – sākumā labie komunisti, sliktie kapitālisti, vēlāk viss otrādi. Pozīcija un opozīcija. Mēs, kas ejam pa gaišo ceļu, un tie citi. Mūsu varonīgie izlūki un viņu noziedzīgie spiegi... Tak paši zināt, nekas nav mainījies.
Es vadu sistēmiskos sakārtojumus, palīdzu cilvēkiem redzēt, ka katram sistēmā ir sava vieta, ka nav labu un sliktu daļu, ir tikai dažādas daļas, kas kopā veido veselu. Bet kaut kādā veidā es nespēju līdz galam pārnest šo sapratni uz savu dzīvi. Es redzu to citu sistēmās, bet tiklīdz runa par mani pašu – es atkal visu sadalu.
Šie akmeņi man to atgādina. Tiem ir melnas un baltas daļas, un abas ir vajadzīgas. Akmens ir sistēma, kur katrai krāsai ir sava vieta. Mana dzīve ir tāda pati sistēma. Nav augstāku un zemāku daļu, ir tikai dažādas daļas, kas kopā veido mani.
Es varu redzēt sistēmas ārpus sevis, varu tās vadīt citiem, bet nevaru līdz galam pieņemt, ka esmu sistēma pats. Šie akmeņi būs man jāliek uz galda. Tie man atgādinās – tu jau zini, kā sistēmas darbojas. Es redzu to citos. Es to rādu citiem. Pieņemt un noticēt arī pašam – tas ir jau garāks process..
