Ir eksperiments, kas apšauba mūsu priekšstatu par objektīvu realitāti – dubultās spraugas eksperiments. Tajā daļiņa uzvedas kā vilnis, kad to neviens nevēro – tā nav vienā vietā, tā ir iespēja. Bet brīdī, kad to novēro, vilnis sabrūk, un daļiņa iegūst konkrētu formu. No fizikas viedokļa – novērotājs maina notikumu gaitu. Smalkākajā pasaules struktūrā neviens notikums nav “gatavs” pirms tiek pievērsta uzmanība. Apziņa un novērojums ir daļa no vienādojuma. Bet ja tā, vai tas neattiecas arī uz mūsu augstākiem jēdzieniem? Mēs meklējam jēgu, un kad nespējam izskaidrot kādu notikumu, mēs piešķiram tam nozīmi – vai pat dievu. Visās civilizācijās ir parādījušies dievi, kas atbild uz tā brīža cilvēku vajadzībām – lietus dievs, kara dievs, auglības dieviete. Tie parādījās tur, kur bija jautājumi, uz kuriem cilvēks vēl nevarēja atbildēt. Varbūt nevis “Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla”, bet cilvēks radīja Dievu pēc savas vajadzības. Un varbūt šī radīšana turpinās joprojām. Ne kā izgudrojums, bet kā kvantu potenciāla sabrukšana – kur uzmanība, tur forma. Apziņa piešķir struktūru ne tikai subatomārām daļiņām, bet arī idejām. Jo vairāk cilvēki tic kādai idejai, jo “reālāka” tā kļūst – ne tikai sabiedrībā, bet varbūt arī enerģētiski vai strukturāli. Šamaniskās tradīcijas to darīja intuitīvi – viņi sazinājās ar gariem, dzīvnieku spēkiem, vides simboliem. Tie bija realitātes aspekti, kam tika pievērsta uzmanība tik intensīvi, ka tie sāka “darboties”. Katrs rituāls, katrs skaņas ritms, katra maska – tas viss bija veids, kā formēt pieredzi, nevis tikai to tulkot. Arī mīti un arhetipi darbojas līdzīgi – tie nav tikai stāsti, bet modeļi, pēc kuriem cilvēki veido savu iekšējo pasauli. Un iekšējā pasaule, kā zinām, atspoguļojas ārējā. Vai dievs ir reāls? Varbūt jautājums nav par to, vai viņš eksistē, bet kurā apziņas līmenī viņš eksistē. Mēs neesam tikai pasīvi novērotāji šajā spēlē – mēs piedalāmies realitātes veidošanā. Gan fiziski, gan idejiski. Un varbūt viss svētais, viss neredzamais, viss “augstākais” ir cieši saistīts ar to, ko mēs uztveram, kam ticam, un ko meklējam.