HOLOdinamika.
6. jūlijs, 2026 pl. 14:54,
Nav komentāru
Es līdz šim savā praksē neesmu izmantojis holodinamiku, taču metode man šķiet interesanta, un, iespējams, kādreiz iepazīšos ar to dziļāk. Pirmo reizi ar to saskāros Transpersonālās psiholoģijas nometnē, kur to mācīja Jānis Vītols. Diemžēl laika pašam to praktizēt nebija. Citā izpildījumā šo pieeju man mācīja arī Marija Sils "Garīgo pavadoņu" kursā.Šeit aprakstīšu vispārējos principus, tāpēc aicinu metodes speciālistus mani netiesāt pārāk bargi. Kā jau bieži gadās, rakstot citiem, es pamatā runāju ar sevi un cenšos pats pacelt to, par ko rakstu.
Holodinamika ir prasme sarunāties ar sevi, nevis cīnīties ar sevi. Iedomājies, ka visas tavas domas, jūtas un fiziskās sajūtas ir dzīvi tēli jeb enerģijas formas. Ja pret tām izturamies kā pret ienaidniekiem, mēs radām saspringumu. Ja uzlūkojam tās bez nosodījuma, tās atveras un kļūst par palīgiem.
Šis process ir paredzēts tam, lai iepazītu savu iekšējo pasauli bez vēlmes kaut ko tajā ar varu labot.
I. Miera un saskaņas vieta
Atrodi sevī telpu, kur jūties brīvi un mierīgi.
Iztēlojies vietu, kur nekas netraucē – dabā, atmiņās vai fantāzijā.
Apraksti to ar visām piecām maņām. Ko tu redzi? Kāds ir gaiss? Kādas skaņas dzirdi? Kādas ir smaržas? Kāda ir sajūta uz ādas?
Ieelpo šo mieru un ļauj tam piepildīt katru ķermeņa šūnu. Uzkavējies šeit tik ilgi, cik nepieciešams.
II. Galvenais pavadonis
Tagad meklē tēlu, kuram uzticies un kurš simbolizē tavus augstākos centienus.
Kam tu gribētu līdzināties? Kam lūgtu padomu?
Ieaicini šo būtni savā miera vietā. Kā viņš tur jūtas? Vai iederas šajā telpā?
Ja šāds tēls atnāk, sajūti tā klātbūtni. Tas ir tavs iekšējais resurss, kurš var palīdzēt atbildēt uz būtiskiem jautājumiem.
III. Problēmsajūtas izdalīšana
Tagad izcel nepatīkamo sajūtu no kopējās pieredzes kā atsevišķu objektu.
Kur ķermenī tu to jūti? Cik liela tā ir? Kāda ir tās forma, krāsa, temperatūra vai materiāls?
Ienes šo jūtutēlu savā miera vietā. Vēro tā reakciju. Vai tam tur patīk? Kā tas mainās, nonākot harmoniskā vidē?
Parādi to savam pavadonim.
IV. Transformācija – sadraudzēšanās
Šajā posmā mēs nesodām, bet dziedinām ar klātbūtni.
Pieņemšana. Paņem šo tēlu rokās. Sūti tam siltumu un pateicību par to, ka tas ir bijis kopā ar tevi. Iespējams, neviens to līdz šim nav novērtējis.
Dialogs. Pajautā:
– Ko tu labu dari manā dzīvē?
– Ko tu patiesībā vēlies?
– Kā tu gribētu būt noderīgs?
Gādība. Ja tēls ir sastingusi sāpe, dod tam uzmanību. Samīļo to. Lūdz piedošanu par reizēm, kad to nepamanīji vai atgrūdi. Vēro, kā, saņemot atzinību un pieņemšanu, tas sāk mainīties – pelēkais kļūst gaišāks, smagais vieglāks, saspringtais mierīgāks.
V. Integrācija
Kad jūtutēls ir mainījies vai izzudis, pavēro, kas ir nācis tā vietā, īpaši tajā ķermeņa daļā, kur tas iepriekš mita.
Ieelpo šo jauno, harmonisko sajūtu visā augumā.
Pateicies visiem tēliem, atvadies no tiem un ļauj katram atgriezties savā vietā. Paturi sevī miera sajūtu.
Atver acis.
Ja procesa laikā uznāk pārāk spēcīgas bailes, sāpes vai satraukums, acis vari atvērt jebkurā brīdī. Tu esi savas iekšējās telpas saimnieks un jebkurā laikā vari atgriezties ikdienas realitātē.
Holodinamika nav burvju nūjiņa. Tā ir prakse, kas palīdz kļūt par gādīgu saimnieku savai iekšējai pasaulei. Kad pārstājam atgrūst savas sāpīgās daļas un sākam tās uzklausīt kā daļu no vienota veseluma, sistēma pakāpeniski atgriežas līdzsvarā.
Tā ir vienkārša un tieša pieeja, kas ļauj katram mirklim būt tādam, kāds tas ir, samazinot pretestību dzīves plūsmai. Tu vairs neesi savu sāpju pretinieks, bet gan vērīgs un saprotošs novērotājs, kurš ļauj lietām dabiski sakārtoties.
Šis process palīdz atgriezt apziņu tās dabiskajā stāvoklī, kurā robeža starp "iekšējo" un "ārējo" kļūst mazāk nozīmīga, jo viss tiek uztverts kā vienots dzīvs process.
Praktizējot šādi, tu mācies uzticēties savam iekšējam redzējumam un kļūsti par savas pieredzes līdzradītāju, nevis tikai pasīvu vērotāju.
Atceries – katrs tēls, kuru sastopi, ir daļa no tevis, kas alkst tikt pamanīta, atzīta un integrēta kopējā veselumā. Tieši šajā atpazīšanā bieži slēpjas tas, ko mēs saucam par dziedināšanu.
