Izvēles.
6. jūlijs, 2026 pl. 14:56,
Nav komentāru
Šodien pārdomāju savu vizīti pie kolēģa Laimoņa, kas notika pirms pāris dienām. Saruna aizvirzījās pie tā, kas kas patiesībā vada mūsu dzīves izvēles. Laimonis piedāvājās vēlreiz testēt manus vadošos "ziloņus" pēc Leonīda Talpisa metodikas. Rezultāts bija vadošais ir Drošība, bet gandrīz tieši tikpat nozīmīgs ir Brīvība. Tie ir divi mani traumētie balsti, kurus esmu meklējis un kuros esmu maldījies visu savu apzināto mūžu.
Skatoties uz sevi bez ilūzijām, saprotu, ka šie "ziloņi" nav nejaušība — tie ir mana iekšējā mehānisma zobrati. Kā Enneagrammas 6. tips (Sargs) es dabiski tiecos pēc struktūras, loģikas un paredzamības, jo pasaule man šķiet kā vieta, kur jābūt gatavam uz visu. Mans Drošības zilonis ir mans inženieriskais prāts, kas būvē betona pamatus. Tomēr šis pats 6. tips sevī nes milzīgu spriedzi — bailes no "zelta būra". Šeit iesaistās Brīvības zilonis. Astroloģiski manī spēcīgi atbalsojas Mežāža strukturālā stabilitāte, kas nemitīgi konfliktē ar Urāna dzinuli pēc pēkšņām pārmaiņām un neatkarības.
Kad es pārāk aizraujos ar drošību, es uzbūvēju tik stingru kārtību un rutīnu, ka man kļūst grūti elpot — jūtos kā iesprostots. Tad uzreiz pamostas mans Brīvības zilonis un sāk graut šo sistēmu, meklējot izlādi adrenalīnā, ātrumā un kalnos. Savukārt, kad atkal kļūstu brīvs un neatkarīgs, es ātri vien zaudēju pamatu zem kājām, un mans Drošības zilonis sāk klaigāt, pieprasot stabilitāti un skaidrību. Šī nav slimība, ko var izārstēt vai iznīdēt ar gribasspēku; tā ir vienkārši mana iekšējā uzbūve. Šī cīņa bieži notiek manī, nevienam citam to neredzot, bet tā man dārgi maksā — ar pastāvīgu nervu spriedzi un veselības krīzēm, jo ķermenis dažreiz nespēj izturēt šo iekšējo karu.
Viss ir procesā, kritumi mijas ar kāpumiem. Tāpēc tos sauc par ziloņiem — tos nevar pārvarēt ar spēku, šeit vajadzīga jušana. Ne vienmēr izdodas noturēt līdzsvaru, bet tagad es varu teikt: es jūs redzu. Turpināšu jūs iepazīt, nedaudz dziedināt, bet galvenokārt — sadzīvot un draudzēties.
Šī izpratne beidzot ieliek savās vietās arī citas dzīves jomas, kuras iepriekš šķita haotiskas. Tagad es skaidrāk redzu, kā šis Drošības un Brīvības konflikts spēlējas manā biznesā, finanšu lēmumos un pat attiecībās — kur viena mana daļa pieprasa absolūtas garantijas, bet otra alkst pilnīgas neatkarības. Par šiem konkrētajiem aspektiem es publiski vēl neesmu gatavs runāt. Mans Drošības zilonis saka: "Paga, paga, sākumā tiec skaidrībā pats." Un es viņu respektēju.
Šī apzināšanās ir mans resurss. Es saprotu, ka šie abi poli nekad nepārtrauks berzēties. Taču tieši šī berze rada enerģiju, kas ļauj man radīt un virzīties uz priekšu. Bez ilūzijām par ideālu mieru, bet ar godīgu skatu uz savu dabu