Nezemes pieredze.

Viens no spilgtākajiem nospiedumiem ir pastāvīgs svešums un īstu "māju" sajūtas trūkums uz Zemes. Cilvēks jau kopš bērnības var justies kā citplanētietis. Viņu pavada fonā esoša nostalģija pēc kādas vietas, ko pats nespēj nedz nosaukt, nedz aprakstīt, kamēr Zeme šķiet smaga, blīva un savādā veidā "nepareiza". Nereti rodas sajūta, ka ir notikusi kļūda — ka ir iekāpts nepareizajā vilcienā, ka šeit kāds ir vienkārši izsēdinājis un ka vienīgais patiesais mērķis ir nokļūt atpakaļ mājās.

Tāpat parādās izteiktas grūtības ar iezemēšanos un sava fiziskā ķermeņa pieņemšanu. Tā kā citās dimensijās vai civilizācijās esības forma varēja būt daudz vieglāka, enerģētiskāka vai pilnībā bezķermeniska, blīvais cilvēka skafandrs šķiet smags un apgrūtinošs. Tas mēdz izpausties kā nevēlēšanās rūpēties par ķermeni, bailes no slimībām vai vienkārši fiziska neveiklība, cilvēkam burtiski dzīvojot tikai savā galvā vai pat virs tās.

Līdztekus tam mainās arī laika un telpas izpratne. Uz Zemes viss rit lēni — lai kaut ko radītu, ir vajadzīgs laiks un fizisks darbs. Turpretim kosmiskajā pieredzē impulss un rezultāts bieži vien ir viens un tas pats, kur nodoms uzreiz rada formu. Tāpēc šīs pasaules realitāte liekas nepanesami lēna, un cilvēku sāk vajāt hroniska nepacietība un aizkaitinājums par vietējiem procesiem.

Tas viss rada arī grūtības cilvēciskajās attiecībās un emocijās. Zemes emocionālais spektrs ar visām tā drāmām, nodevībām, agresiju un izteikto dualitāti šādai dvēselei šķiet mežonīgs, primitīvs un pārlieku sāpīgs. Tāpēc bieži tiek izvēlēta distance un novērotāja pozīcija, jo bailes no dziļas intimitātes sakņojas sajūtā, ka cilvēciskie pārdzīvojumi spēj burtiski sadedzināt vai paralizēt. Kā mēdz jokot šīs metodes autors, vienīgais, kas patiesi šādus cilvēkus interesē, ir — kad beidzot atlidos kuģis viņiem pakaļ un vai par šo vizīti uz Zemes tiks samaksāta komandējuma nauda.

Skatot šo tēmu sakārtojumā, mērķis nekad nav palikt ilūzijās vai lepnībā par savu kosmisko izcelsmi. Tieši otrādi — ja dvēsele ir iestrēgusi atmiņās par to, cik tur bija labi, viņa nespēj būt klātesoša šeit. Risinājums vienmēr ir saistīts ar pilnīgu pieņemšanu un integrāciju. Galvenā atziņa slēpjas tajā, ka, kamēr daļa enerģijas skatās uz citām pasaulēm, cilvēkam vienkārši nepietiek resursu, lai dzīvotu šo dzīvi. Strādājot ar šo tēmu, ir svarīgi atzīt un cienīt šo pieredzi, tomēr skaidri pasakot sev, ka šodien es esmu uz Zemes, cilvēka ķermenī, un mana dzīve notiek tieši iepretim. Kad šis nospiedums tiek integrēts, pazūd pastāvīgā trauksme un bēgšanas sajūta, un kosmiskā pieredze no apgrūtinājuma pārtop par talantu — spēju redzēt procesus daudz plašāk, intuitīvi izprast sarežģītas sistēmas un saglabāt dziļu iekšēju mieru pat vislielākajā zemes haosā