Tā nav tikai sena gudrība, bet ceļš uz brīvību.

Pazīt sevi nozīmē ieraudzīt ne tikai savas domas, bet arī to, kas slēpjas aiz tām.

Mēs neesam tikai savas lomas – māte, tēvs, draugs, darbinieks.

Zem visām maskām ir kaut kas dziļāks – klusums, apziņa, dvēsele.

Katram cilvēkam ir iekšējs ceļvedis – intuīcija.

Kad mēs apstājamies, ieklausāmies, tā sāk runāt.

Šamaniskajās tradīcijās cilvēks tiek uzskatīts par tiltu starp zemi un garu pasauli.

Lai šis tilts būtu stiprs, mums jāzina, kas mēs esam, un kas mēs neesam.

Pazīt sevi nozīmē pieņemt arī savu ēnu – savas bailes, dusmas, sāpes.

Tās nav jānosoda, bet jāsatiek ar līdzjūtību.

Dziedināšana sākas ar patiesību.

Un patiesība ir vienkārša – tu jau esi pietiekams.

Katrs elpas vilciens ir iespēja atgriezties sevī.

Mūsu ķermenis glabā atmiņas – gan savas, gan dzimtas, gan kolektīvās.

Ieklausies, ko saka tava sirds, tava vēdera sajūta, tavi sapņi.

Garīgais ceļš nav aizbēgšana no realitātes, bet tās dziļāka satikšana.

Šamanis sarunājas ar dabu, lai saprastu sevi.

Ezoterika māca, ka ārējais atspoguļo iekšējo.

Ja apkārt ir haoss, iespējams, arī iekšpusē ir nesakārtotība.

Pazīt sevi ir drosmīgs solis – tas ir kā ieiet tumšā mežā, zinot, ka tur mīt gan zvēri, gan gaisma.

Bet šis ceļš ir vienīgais, kurš ved uz brīvību, uz patiesu prieku.

Tikai pazīstot sevi, mēs varam patiesi mīlēt citus.

Tikai tad mēs kļūstam veseli – ne perfekti, bet veseli.

Tavs patiesais “es” nav jāizdomā, tas ir jāatklāj.

Un katrs klusuma brīdis, katrs rituāls, katra saruna ar dabu ved tuvāk šim atklājumam.

Tu esi Visuma dzirksts – un tev ir tiesības mirdzēt.

Tāpēc katru dienu atceries: pazīsti pats sevi – nevis ar prātu vien, bet ar visu savu būtību.

Tas ir tavs lielākais spēks.