Vilks
13. augusts, 2025 pl. 14:03,
Nav komentāru
Cilvēkā dzīvo spēki, kurus senatnē tēlaini nosauca par diviem vilkiem. Viens vilks ir gaismas un siltuma nesējs — viņš barojas ar līdzcietību, pateicību, radošumu un mieru. Otrs ir ēnas vilks — viņa pārtika ir dusmas, skaudība, bailes, alkatība un sāpes. Populārā pasaka saka: uzvar tas, kuru baro. Bet patiesībā šī nav spēle, kur viens ir jānogalina, jo abi ir vienas dvēseles radījumi. Ja tu mēģināsi ēnas vilku nomērdēt badā, viņš kļūs vājš, mežonīgs un nevaldāms, un tieši tad, kad tev vajadzēs viņa spēku, viņš varēs tikai nikni klupt un kaitēt. Ja tu barosi tikai gaismas vilku, tu kļūsi maigs, bet neaizsargāts pret dzīves asajiem stūriem. Cilvēka patiesais uzdevums ir kļūt par gudru ganu, kas zina, kad dot ēst vienam un kad otram. Ēnas vilks iemāca, kā just robežas, aizstāvēt sevi, neļaut sevi pazemot. Gaismas vilks rāda, kā piedot, kā radīt un kā pacelties pāri sīkām cīņām. Šie vilki nav ienaidnieki — viņi ir kā divi brāļi, kas strīdas, bet bez otra kļūst nepilnīgi. Gudrais gans tos ved kopā pie viena ugunskura, lai tie sēž līdzās, katrs savā veidā modrs. Ezotēriskā patiesība ir tā, ka abi vilki barojas no vienas barības — tava dzīves enerģija. Tu vari viņiem dot atšķirīgu ēdienu: maigam vilkam — tavas labās domas un laipnība; ēnas vilkam — tavu disciplīnu, tavas stingrās robežas un apņēmību. Ja kāds no viņiem kļūst pārāk izsalcis, viņš apēdīs tevi no iekšpuses. Ja abi ir paēduši, viņi sargās tevi un viens otru. Cilvēks, kurš iemācījies šo līdzsvaru, kļūst mierīgs kā ezers, bet spējīgs uzliesmot kā vētra, kad tas ir nepieciešams. Tāds cilvēks nebaidās no savām dusmām, jo zina, ka tās nav valdnieks, bet kalps. Tāds cilvēks neapmaldās savā labsirdībā, jo viņam ir zobains sargs. Īstā māksla nav barot vienu un badināt otru, bet barot abus tā, lai tie strādā vienam mērķim — tavai veselai, stiprai un modrai būtībai. Un tad tu
sapratīsi, ka abi vilki patiesībā nav divi....
