Sistēmiskie sakārtojumu vēsture.
11. jūnijs, 2025 pl. 13:00,
Nav komentāru
Vai zini kā radās sistēmiskie sakārtojumi? Daudzi domā – nu, kaut kāda moderna psiholoģijas metode. Bet patiesībā viss ir daudz dziļāk un interesantāk.
Sistēmiskie sakārtojumi nāk no Berta Hellingera darba. Viņš pats nebija psihologs no paša sākuma – viņš 16 gadus dzīvoja Dienvidāfrikā kā misionārs pie zulusiem, tas bija no 1953. līdz 1969. gadam.
Tur viņš novēroja, kā šamaņu rituālos tiek risinātas problēmas dzimtā un kopienā – simboliski, ar cilvēkiem telpā, kas pārstāv citus. Viņš redzēja, ka šīs “lomas” darbojas, kaut kāda neredzama struktūra atklājas. Un tas viņu ļoti iespaidoja.
Kad Hellingers atgriezās Eiropā, viņš sāka apvienot šīs pieredzes ar mūsdienu psihoterapiju. Sākumā tas bija vienkārši eksperiments – bez teorijas, tikai prakse. Cilvēki stāvēja telpā un kaut kā “jutās” kā kāds cits. Notika pārsteidzošas atklāsmes.
Un tikai vēlāk, pamatojoties uz to, ko redzēja praksē, Hellingers sāka veidot teoriju – par dzimtas lojalitātēm, par nepiepildītām sērošanām, par atkārtojošiem likteņiem.
Šodien sistēmiskie sakārtojumi ir pazīstami visā pasaulē. Tie tiek praktizēti gan terapijā, gan biznesā. Latvijā arī arvien vairāk cilvēku tos iepazīst – gan caur personīgo pieredzi, gan caur apmācībām. Un joprojām tas, kas notiek šajās darbībās, bieži ir grūti izskaidrojams ar prātu, bet ļoti sajūtams ar sirdi.
Man liekas maģiski – kā viena cilvēka pieredze Āfrikā spēja dot impulsu metodei, kas tagad palīdz tūkstošiem cilvēku saprast sevi, savu ģimeni un dzīvi.
Ne vienmēr viss sākas ar teoriju. Dažreiz – ar sajūtu. Un tas ir spēcīgi
Galvenie Sistēmisko sakārtojumu avoti un ietekmes:
Zulu tradicionālā dziedniecība (Dienvidāfrika) – Hellingers 1950.–1960. gados strādāja kā misionārs un pētīja cilšu rituālus, kurā konflikti tika risināti, iesaistot kopienu un priekštečus.
Psihodrama (J. L. Moreno) – terapijas metode, kurā problēmas tiek izspēlētas grupā.
Ģimenu sistēmu terapija (Murray Bowen, Ivan Boszormenyi-Nagy) – ideja par ģimenes locekļu neredzamajām saitēm.
Eksistenciālā filozofija (Martin Heidegger) – uzsvars uz "piederības" un "kārtības" nozīmi cilvēka dzīvē.
Īsumā par attīstību:
1980-tie — sākums
Hellingers veido pirmos ģimenes sakārtojumus. 1990-tie — izplatīšanās Metode kļūst populāra Eiropā un pasaulē. 2000-tie — dzimst jauni virzieni:Organizāciju sakārtojumi
Kā uzņēmumos darbojas neredzamas sistēmas. (Gunthard Weber, Jan Jacob Stam)Strukturālie sakārtojumi
Lēmumi, resursi, attiecības, mērķi. (Varga von Kibéd, Insa Sparrer)Traumu sakārtojumi (Identitātes orientētā psihotraumatoloģija)
Dziļš darbs ar traumām un identitāti. (Franz Ruppert)Veselības sakārtojumi
Slimību sistēmiskā izpratne. (Stephan Hausner) 2010-tie — paplašināšanās citās jomās:Pedagoģija
Skola kā sistēma. (Marianne Franke-Gricksch)Mediācija
Konfliktu risināšana sistēmiskajā laukā.Koučings
Lēmumu pieņemšana ar sistēmisko skatu. 2020-tie — integrācijas laiks:Psihodrāma, geštalts, NLP, somatika, garīgās prakses
Sakārtojumi kļūst daudzveidīgāki.Vēl citi , kuri paplašina sistēmisko redzējumu:
Rupert Sheldrake — morfiskā rezonanse un informācijas lauki.
Peter Levine — Somatic Experiencing metode traumām.
Leonīds Talpis — fraktāļu princips, simptomu sakārtojumi, apziņas lauku sistēmas.
Pat Ogden, Diane Poole Heller, Peter Cohen — ķermeņa un attiecību terapijas.
Sistēmiskie sakārtojumi — tā ir dzīva metode, kas turpina augt un palīdz cilvēkiem redzēt dziļāk savas dzīves stāstu.