Kvantu fizika mainīja mūsu priekšstatu par to, kas ir "materiāls". Mēs neesam veidoti no cietām daļiņām, kā agrāk domāja. Elektrons nav fiksēts punkts telpā – tas eksistē kā iespējamība, vilnis, līdz brīdim, kad tiek novērots. Līdz tam tas ir mākonis – potenciāls būt kaut kur, bet vēl ne tur. Tātad arī tu – tavs ķermenis, tava būtība – kvantu līmenī neesi tikai “masa”. Tu esi vibrācija, informācija, enerģija, kas kustas un mijiedarbojas ar visu pārējo. Mēs pieredzam sevi kā cietu formu tikai tāpēc, ka mūsu maņas tā darbojas. Bet mikrolīmenī viss ir kustībā – viss rezonē. Tieši tāpēc meditācija, skaņa, elpošana un doma nav tikai “psiholoģiski instrumenti”, bet reāli ietekmē tavus viļņus. Kad tu ieelpo mierīgi un apzināti, tu burtiski maini savu elektromagnētisko lauku. Kad tu koncentrē uzmanību uz pateicību vai mieru, tu sūti signālu savām šūnām un pat telpai ap sevi. Tas nav tikai sajūtu jautājums – tas ir fizikāls process. Un kad tu jūti, ka kaut kas “vibrē nepareizi” – telpa, cilvēks, doma – tā bieži ir reāla nesakritība starp tavu frekvenci un otra struktūru. Tieši tāpēc tu dažus cilvēkus vari sajust kā "smagus" vai "iztukšojošus", un citus – kā pacilājošus. Tas nav mistika. Tā ir rezonanse. Divi objekti ar līdzīgām frekvencēm pastiprina viens otru. Tie, kas disonē, rada spriedzi. Apziņa ir kā skaņojums – un tu pats izvēlies, ar ko esi saskaņots. Mēs katru brīdi ietekmējam viens otru ar to, ko domājam, jūtam un raidām. Un mūsu ķermeņi to visu uztver – ne tikai ar ausīm vai acīm, bet arī ar sirdi, ar nervu sistēmu, ar lauku, ko radām. Tu esi lauks, nevis forma. Un, kad to saproti, tu sāc atbildīgāk izvēlēties, ar ko esi saskaņā – un no kā jāatskaņojas.