Biju iecerējis sākt ar teikumu: “Naudai pašai enerģijas nav, enerģija ir tikai tam, kas atrodas aiz naudas.” Pirms to sacīju, vēlējos pārbaudīt. Sagatavoju trīs savas Swedbank kredītkartes, ietītas salvetēs. Uz visām bija mans vārds, bet atšķīrās summas: uz vienas – 0,60 santīmi, uz otras – 1 000 EUR, uz trešās – 100 000 EUR.

Aicināju klātesošos sajust, kurā kartē ir “enerģija”. Visi vienprātīgi norādīja uz vienu. Kad iztinu, tā izrādījās karte ar 100 000 EUR.

Tas parādīja, ka šo “naudas enerģiju” var sajust pat plastmasas kartē, kas ir tikai saikne ar banku – kur reāli nemaz nav nauda, bet gan kodi datoros, kaut kur tālāk.

Tāpēc arī sāku ar teikumu: “Lai gan naudai pašai ir sava enerģija, mēs strādāsim ar ko daudz lielāku – ar enerģiju, kas cilvēkam stāv aiz naudas. Pati bāze ir mīlestība, brīvība, drošība, attiecības ar sevi un attiecības ar Radītāju. Ikdienā tas izpaužas ļoti konkrēti…”