Mūsdienu pasaulē jēdziens “motivācija” ir kļuvusi gandrīz par mārketinga produktu. Mēs tiekam mudināti “atrast motivāciju”, “iekustināt sevi” un sekot dažādiem rīta rutīnu vai pašattīstības rīkiem. Bet, ja paskatāmies dziļāk, motivācija nav obligāta, lai dzīvotu pilnvērtīgi. Tā ir tikai mākslīgs aizvietotājs dabiskam impulsam, kas cilvēkam ļauj darīt to, kas viņam patiešām vajadzīgs vai patīk. Ja gribas dzert, ēst vai kustēties, ķermenis reaģē bez motivācijas — tā ir dabiskā dzīves kustība. Motivācija kļūst nepieciešama tikai tad, kad mums jādara kaut kas nevēlams vai ilgstoši piespiests.

Slinkums, savukārt, bieži tiek pārprasts. No psiholoģijas un sistemisko sakārtojumu viedokļa, tas nav cilvēka daba, bet signāls, ka kaut kas tiek uzspiests. Kad mēs darām darbu, kas neatbilst mūsu iekšējai loģikai, prāts un ķermenis pretdarbojas — tas izpaužas kā slinkums. Ezotēriskā perspektīvā šo pretestību var skatīt kā enerģijas ierobežojumu: dzīvības spēks nevar plūst brīvi, ja tas tiek vērsts nevajadzīgās vai nevēlamās aktivitātēs. Slinkums šajā kontekstā nav traucēklis, bet vēstnesis, kas norāda uz iekšēju disbalansu starp ārēji noteikto un patiesi vēlamo.

Ja diena ir pilna ar uzspiestajiem pienākumiem, mūsu enerģija tiek izsūknēta, un spēks darīt to, ko patiesi gribam, samazinās. Psiholoģiski tas nozīmē izdegšanu, emocionālo izsīkumu un koncentrācijas zudumu. Sistemiskos sakārtojumos mēs šo fenomenu redzam kā enerģijas blokādes — mūsu rīcība tiek “iesprostota” ārējo prasību laukā, un dabiskie impulsi vairs nevar izpausties.

Risinājums ir vienkāršs, bet dziļi transformējošs: atbrīvot enerģiju no nevēlamā un atjaunot kontaktu ar patieso impulsu. Tas nozīmē izvērtēt, kuri pienākumi ir patiesi nepieciešami, mācīties teikt “nē” tam, kas lieks, un radīt telpu aktivitātēm, kas sniedz piepildījumu. Tad motivācija nav jāmeklē kā ārējs resurss — tā parādās dabīgi no dzīves enerģijas plūsmas. Slinkums pārtop par signālu, kas rāda, kur mūsu enerģija tiek kavēta, un mērķtiecīga izvēle kļūst patiesa un viegla.

Galvenais secinājums: motivācija un slinkums nav absolūtas īpašības, bet indikatori, kā mūsu enerģija plūst vai tiek bloķēta. Kad mēs dzīvotu vairāk saskaņā ar saviem impulsiem, enerģija atbrīvojas, un spēks darīt to, ko vēlamies, kļūst dabisks un viegls. Dzīve kļūst nevis par cīņu ar sevi, bet par harmonisku kustību pa savu ceļu.