Laiks

Rietumu prāts laiku redz lineāri — nākotne ir priekšā, pagātne aiz muguras. Taču, traucoties uz priekšu bez apziņas par savu faktisko atrašanās vietu, "priekša" viegli pārtop par atgriešanos vecajos grābekļos. Savukārt daudzās senajās kultūrās uzskatīja pretējo: pagātne ir mums priekšā, jo mēs to redzam un zinām, bet nākotne ir aiz muguras — nezināma un vēl neieraugāma.

Sistēmiskajā skatījumā mūsu aizmugure nav nekāds iepriekšējais smagums, no kura bēgt. Aiz muguras stāv mūsu pieredze, mūsu dzimta un resursi. Bēgot uz priekšu un noraujoties no savas aizmugures, mēs paliekam bez atbalsta, un kustība pārtop tukšā trauksmē.

Kā nokļūt vēlamajā nākotnē?

Lai kurienē nokļūtu, ir vajadzīgs nākotnes modelis.

Dzimtas kodi un citu pieredze: Mūsu pirmā karte ir dzimta. Bet, ja tavas dzimtas pieredzē nekad nav bijis tāda modeļa, kādu tu vēlies (piemēram, materiāla brīvība, dziļš iekšējs miers vai sava ceļa realizācija), tavas smadzenes to uztver kā nezināmu un nedrošu teritoriju. Tad skats jāvērš tālāk — citu cilvēku pieredzē. Neirozinātnē to apraksta kā spoguļneironu sistēmu: vērojot citus, smadzenes sāk būvēt jaunus neironu tīklus.

Kā radīt modeli, ja tā nav nekur? Tad atliek visspēcīgākais ceļš — radīt pašu stāvokli.

No iekšējā stāvokļa līdz vēlamajam Laukam

Pārnesot uzmanību no jautājuma "ko man darīt?" uz "kas es būšu, kad tur nokļūšu?", mēs pieslēdzamies nākotnes frekvencei. Kāda ir tava elpa, stāja, drošības un brīvības izjūta tajā punktā?

Šim procesam ir spēcīgs zinātnisks un praktisks pamatojums:

Neiroplastiskums un biofizika (Dr. Džo Dispenza, HeartMath Institute): Smadzenes neatšķir spilgtu iekšējo pieredzi no ārējās realitātes. Kad domas par nākotni savienojas ar reālu iekšēju emociju (mieru, pateicību, brīvību), sirds elektromagnētiskais lauks sāk raidīt koherentu signālu. Tu nepiesaisti to, ko gribi — tu piesaisti to, kas tu esi.

Sistēmfenomenoloģija un Vseļenkas prakses: Leonīda Talpisa Visuma terapijas (ВсеЛенская терапия) pieejā ar stāvokļiem strādā ļoti precīzi. Pēc sakārtojuma vai resursu darba tiek piefiksēts iegūtais stāvoklis un ar kinezioloģijas vai lauka testu palīdzību diagnosticēts — cik ilgi un cik minūtes dienā šajā stāvoklī ir apzināti jāieiet, lai tas kļūtu par tavu jauno bāzi un tu spētu ieiet vēlamajā Laukā.

"Nēsāt" stāvokli kā jaunas drēbes

Lauka Kluba sakārtojumos un praksēs mēs redzam, cik ļoti tas strādā — atsauksmes ir vislabākās! Tomēr parādās arī liels cilvēciskais izaicinājums: pēc nedēļas cilvēki sāk aizmirst.

Mūsu vecais neironu tīkls un ikdienas inerce velk atpakaļ vecajās sliedēs. Bet jaunais stāvoklis ir kā jaunas drēbes — tas kādu laiku katru dienu ir "jāpanēsā", tajā ir apzināti jāatgriežas ik rītu un ik vakaru, līdz tas ieaug tevī un kļūst pavisam tavs.

Kad tavas iekšējās vibrācijas kļūst stabilas un sakrīt ar vēlamā nākotnes stāvokļa vibrācijām — durvis atveras pašas. Tā vairs nav maģija, tā ir neirobioloģija un sistēmiskā fizika darbiņā