Zirgs un cilvēks
15. oktobris, 2026 pl. 14:49,
Nav komentāru
Zirgs un cilvēks ir divas pasaules, kas, satiekoties, radījušas vienu no skaistākajām un dziļākajām saiknēm uz Zemes. Šī saikne sniedzas daudz tālāk par parastu draudzību – tā balstās uzticībā, cieņā un savstarpējā klātbūtnē.
Zirga acīs var ieraudzīt mieru un brīvību, bet viņa klātbūtne dažkārt atgādina cilvēkam par kaut ko ļoti vienkāršu – būt šeit un tagad, būt patiesam un neko nevajadzīgu neizskaistināt.
Kad cilvēks izstiepj plaukstu un pieglaužas zirga siltajām lūpām, uz brīdi tiešām šķiet, ka laiks apstājas. Zirga elpa uz ādas un viņa klātbūtne atgriež pie ķermeņa un pie šī mirkļa.
Mēs savus sakārtojumus organizējam „Meždruvās”, kur saimnieko Natālija Dreimana. Viņa pati vada reitterapiju – metodi, kurā zirga ritmiskā
kustība tiek izmantota cilvēka fizisko funkciju veicināšanai, piemēram, līdzsvara, koordinācijas un kustību trenēšanai.
kustība tiek izmantota cilvēka fizisko funkciju veicināšanai, piemēram, līdzsvara, koordinācijas un kustību trenēšanai.Par savu saikni ar zirgiem Natālija saka:
„Zirgs man nekad nav bijis vienkārši dzīvnieks. Pateicoties zirgiem, esmu savā dzīvē izdzīvojusi ļoti plašu emociju spektru – no skaistiem mirkļiem, prieka un laimes asarām līdz bēdīgiem, skumīgiem un bezcerīgiem brīžiem. Un es novēlu katram – ieiet zirgu pasaulē, saprast un mēģināt izjust, kas tas ir par dzīvnieku. Jo Radītājs cilvēcei ir devis kaut ko patiesi īpašu, kas kopš seniem laikiem cilvēkam ir palīdzējis visdažādākajos veidos un turpina palīdzēt arī mūsdienās.”
Pie Natālijas nāk arī cilvēki, kuri vada elpošanas sesijas kopā ar zirgiem. Pats šādās sesijās neesmu piedalījies, tāpēc par šo pieredzi šoreiz vairāk nestāstīšu.
Taču sistēmiskie sakārtojumi ar zirgiem ne vienmēr ir mierīga un romantiska pastaiga aplokā, kur lieli, skaisti dzīvnieki lēnām staigā apkārt un maigi pieglauž purnu cilvēka plecam.Lauks nemēģina izskatīties skaists.Tas vienkārši parāda to, kas notiek.
Mūsu pēdējais sakārtojums bija ļoti spilgts piemērs. Klienta jautājums bija par attiecībām. Tiklīdz zirgi tika ievietoti sistēmiskajās lomās, mierīgais aploks pēkšņi pārvērtās – zirgi sāka auļot, spārdīties, asi reaģēt viens uz otru un savstarpēji konfliktēt.
Tas bija pārsteidzošs skats pat zirgu saimniecei, kura šādu savu dzīvnieku uzvedību ikdienā nebija redzējusi.
Zirgi burtiski „izdzīvoja” klienta attiecību stāstu.Tas, kas notika laukā, bija pietiekami spēcīgs, lai uz notiekošo paskatītos pavisam citām acīm.
Parādījās dusmas. Spriedze. Cīņa. Pretestība. Spēka sadursme.
Tas, kas līdz tam bija tikai sajūtams, pēkšņi kļuva redzams.
Sakārtojumi ar zirgiem nav rožaina ilūzija.
Dažkārt tie ir maigi.
Dažkārt – ļoti tieši.
Un dažkārt Lauks parāda kaut ko tādu, ko cilvēks nemaz nebija gatavs ieraudzīt.