Kas ir "Lauka Klubs"?

Runa nav par kukurūzas, rapša vai kviešu laukiem.

Šeit runa ir par pavisam citu lauku.

Par sistēmisko lauku.

Par morfisko lauku.

Par to neredzamo, taču sajūtamo informācijas telpu, kas pastāv starp cilvēkiem, dzimtām, dzīvām būtnēm, sistēmām un notikumiem.

Tā nav ezotēriska metafora, bet dzīva pieredze, ko izjūt daudzi, kas strādā sistēmiskajos sakārtojumos, ģimenes terapijā, darbā ar traumām un attiecību dinamikām.

Tieši šādu lauku savos darbos apraksta arī britu biologs Ruperts Šeldreiks (Rupert Sheldrake), runājot par morfisko rezonansi — neredzamu informācijas lauku, kurā uzkrājas un pārmantojas visa dzīvības pieredze.

upert Sheldrake ir britu bioloģijas doktors un pētnieks, kurš izstrādājis morfiskās rezonanses teoriju. Viņa ideja ir, ka pasaulē pastāv īpašs morfiskais lauks, kurā tiek glabāta visa dzīvo sistēmu informācija. Tas nav klasiskais ģenētiskais vai bioloģiskais informācijas nesējs, bet drīzāk neredzams informācijas lauks, kas ietekmē dzīvo būtņu formu, uzvedību, attīstību un pat domāšanu.

Pēc Šeldreika domām, visi līdzīgie procesi un formas Visumā ir saistīti ar šo lauku — viņš to salīdzina ar kolektīvu atmiņu. Kad kāda dzīva būtne vai sistēma attīstās, tā ne tikai izmanto ģenētisko informāciju, bet arī rezonē ar iepriekšējiem līdzīgiem procesiem dabā.

Piemēram, ja kāda dzīvnieku suga ir apguvusi noteiktu uzvedības modeli, tad visām šīs sugas nākamajām paaudzēm šo uzvedību apgūt kļūst vieglāk — jo šī "informācija" jau atrodas morfiskajā laukā. Tas ir it kā neredzams kopīgs informācijas mākonis.

Morfiskā rezonanse ietekmē arī cilvēku kultūras paradumus, uzvedības modeļus, valodas, ģimenes sistēmas un pat dvēseliskās kustības. Tādēļ arī ģimenes sistēmiskajos sakārtojumos šī ideja ir interesanta — katras dzimtas pieredze "ierakstās" lauka atmiņā un tiek nodota nākamajām paaudzēm ne tikai caur audzināšanu vai gēniem.

Šeldreika darbs savā ziņā mēģina apvienot bioloģiju ar kvantu fizikas, psiholoģijas un garīguma robežzonām. Viņš izaicina klasisko zinātni ar domu, ka daba nav tikai mehāniska sistēma, bet tai piemīt arī sava atmiņa.

Viņa teorija ir pretrunīga un daudzi klasiskie zinātnieki to kritizē kā spekulatīvu, jo morfiskos laukus nevar tieši izmērīt ar tradicionāliem eksperimentiem. Tomēr tajā pašā laikā Šeldreika pieeja ir iedvesmojusi daudzus pētniekus un praktiķus, īpaši sistēmiskajā domāšanā, sakārtojumos, kvantu laukos un garīgajā praksē.

Viņš uzskata, ka visas sistēmas — sākot no atomiem līdz visumiem — ir savstarpēji saistītas ar lauku, kas uztur formu un organizāciju. Tā ir sava veida "netaustāma DNS" visai dzīvajai radībai.

Šī ideja sniedz papildus skaidrojumu tam, kāpēc dzimtas un dzimtu likteņi, šķiet, tiek pārmantoti pat tur, kur nav loģiska izskaidrojuma. Tādēļ daudzi sistēmisko sakārtojumu praktiķi jūt, ka viņa teorija intuitīvi paskaidro to, ko viņi redz praksē.

Morfiskā rezonanse ir kā sava veida kolektīvā dzīvo sistēmu atmiņa, kas ietekmē gan attīstību, gan uzvedību. Šeldreiks pats to sauc par mēģinājumu paplašināt mūsu izpratni par dzīvo pasauli ārpus tradicionālās materiālistiskās paradigmas.

#LaukaKlubs #SistēmiskieSakārtojumi #MorfiskaisLauks #Fenomenoloģija #RupertSheldrake #MorfiskāRezonanse #SistēmiskāTerapija #Sistēmfenomenoloģija #DzīvaisLauks #Klātbūtne #SistēmuGudrība #ĢimenesSistēmas #Laukatjautājums #NeredzamieSakari #TraumuDarbs #Psiholoģija #SistēmiskāDomāšana #KopīgāAtmiņa #PersonīgāAttīstība