Klausoties kolēģes video, pārņēma pārdomas par to, cik dažadi reizēm mēdzam skatīties uz sistēmisko darbu. Video stāsts bija: cilvēkam ir problēmas ar paaugstināšanu amatā – sakārtojumā atrod vectētiņu ar līdzīgu likteni, pakomunicē, saliek bildi, un viss nokārtojas. Problēma atrisināta, mērķis sasniegts, rīt jau jāsēž jaunajā krēslā. Sakārtojums nostrādāja, klients laimīgs, un pārējais vairs nav mana atbildība. Šāda pieeja man kaut kur atgādina mūsdienu medicīnu – likvidēt akūto simptomu, nevis skatīties uz visu dzīvības sistēmu kopumā. Pacientam sāp galva, iedodam tableti, sāpes pāriet, un visi apmierināti. Taču neviens nepēta, kāpēc šīs sāpes radās un kādas sekas šī mākslīgā anestēzija atstās uz organismu ilgtermiņā.

Dzīvē un laukā visam ir sava cena, un nekas nenotiek bez enerģiju līdzsvara. Jaunais amats dod skaidrus bonusus – lielāku algu, sociālo statusu un ietekmi. Bet ko tas prasa pretī? Šeit parādās varianti un dziļākie slāņi, kurus mehāniska pieeja vienkārši ignorē. Iespējams, cilvēks vispār neiet savas dvēseles ceļu, bet ir iemaldījies darbā un vidē, kas nav viņa. Lielāka atbildība vienmēr nes līdzi psiholoģisko spiedienu, kas var smagi traumēt attiecības un veselību. Varbūt tas, ka klients nespēj ieņemt kāroto amatu, patiesībā ir sistēmas imūnsistēma, kas viņu sargā? Ja akli ejam klienta pieprasījuma pavadā un mehāniski novācam blokus, mēs varam iemest viņu vidē, kurai viņa iekšējā struktūra nemaz nav gatava. Rezultātā pēc laika parādīsies jaunas problēmas – smaga izdegšana, attālināšanās no ģimenes, sirdskaites. Un ko tad – sāksim risināt tās no jauna, atkal meklējot nākamo vectētiņu?

Tiesības pastāvēt ir abiem darba veidiem, jo katrs klients un tā pavadonis atrodas savā brieduma pakāpē. Ja es pats sēdētu klienta krēslā un manī runātu ego, ambīcijas vai bailes, es droši vien izvēlētos pirmo variantu. Es gribētu ātru rezultātu, tableti pret nepilnvērtības sajūtu un šķēršļu novākšanu. Bet, ja es šajā krēslā sēdētu ar vēlmi patiesi izprast savas dvēseles izvēles, es meklētu iespēju skatīties plašāk. Es gribētu redzēt pilno bildi – arī to ēnas pusi un cenu, ko mana sistēma maksās par šo sociālo lēcienu. Man būtu svarīgi zināt, vai šis amats kalpo manai dzīvībai, vai tikai vēlmei kādam kaut ko pierādīt. Sistēmiskais briedums prasa spēju reizēm neskriet klienta virspusējo iegribu pavadā, bet palīdzēt ieraudzīt procesa patieso cenu, paturot dziļu cieņu pret lauka veselumu un dzīvības sistēmu kopumā.