Mēs dzīvojam dzīves, kas nav dzīvotas. Mēs gaidām. Gaidām "pareizo laiku", "pareizos apstākļus", "pareizo sevi". Tikmēr mūsu patiesā vara – spēja būt, mīlēt, just – izplūst pa pirkstiem kā smalka smilts.
Kas notiek, kad mēs atliekam sevi uz "vēlāk"?
Mūsu dzīvība kļūst par ēnu. Mēs kļūstam par svešiniekiem pašu sevī. Un aiz visa tā slēpjas neredzamas saites – Dažādas svešas šajā dzīvē iegūtas programmas, dzimtas sistēmas dinamikas , kas mūs neapzināti saista ar nepabeigtiem senču stāstiem, neizteiktām ilgām, noliegto sāpju atbildēm.
Šis vakars ir iespēja atgriezties mājās – pie sevis.
Ar sistēmisko sakārtojumu, mēs iegrimsim dziļumā, lai:
Atpazītu "atliktās dzīves" mehānismus – kāpēc tu uzskati, ka vēl nav gatavs/a"?
Atbrīvotos no neredzamiem saistījumiem, kas liek tev dzīvot kā cita dzīves melnrakstu.
Pārrakstītu savu esības kodu – no gaidīšanas uz būšanu.