Deficīts vai pietiekamība.
30. oktobris, 2025 pl. 13:23,
Nav komentāru
Dzīvot no deficīta vai pietiekamības ir būtisks iekšējais slieksnis, kas nosaka, vai dzīve būs cīņa vai plūsma. Dzīvojot no deficīta, cilvēks izjūt trūkumu — laika, mīlestības, drošības vai pašvērtības. Šī sajūta kļūst par neredzamu programmu, kas liek nemitīgi pierādīt, sasniegt un kontrolēt. Tā balstās bailēs no zaudējuma vai noraidījuma, un, pat sasniedzot mērķus, cilvēks joprojām jūt tukšumu. Ezotēriski deficīta apziņa bloķē enerģijas plūsmu — uzmanība uz trūkumu rada vēl lielāku trūkumu, bet cilvēks turpina piesaistīt situācijas, kas atspoguļo šo iekšējo stāstu.
Šajā vietā palīdz sistēmiskie sakārtojumi un Lauka prakses. Tās ļauj diagnosticēt šodienas stāvokli, ieraudzīt neredzamos iemeslus, kas uztur deficīta sajūtu, un mainīt to nospiedumu zemapziņā. Dažkārt iemeslu ir vairāki, bet katrs darbs samazina neredzamo spēku ietekmi. Lauka darbā notiek reālas izmaiņas cilvēka enerģijā, uztverē un emocionālajā reakcijā — vecās programmas šķīst, un vietā ienāk vieglums, miers un iekšēja pietiekamība.
Dzīvot no pietiekamības nozīmē apzināties, ka viss nepieciešamais jau ir. Šis stāvoklis dod drošības sajūtu un atbrīvo radošumu. Prāts nomierinās, ķermenis reaģē ar atslābumu, un cilvēks sāk pieņemt lēmumus, kas balstīti uzticībā, nevis bailēs. Ezotēriski pietiekamība ir saistīta ar pateicību — tā atver kanālus jaunām iespējām un labklājībai, jo pateicības vibrācija saskaņo cilvēku ar dzīves plūsmu.
Kad mēs atzīstam, ka mums pietiek šobrīd, sākas iekšēja transformācija. Un, ja senču pieredze vai bērnības traumas joprojām ietekmē dzīvi, sistēmiskie sakārtojumi un Lauka prakses ļauj šīs zemapziņas programmas pārveidot — ne teorētiski, bet reāli. Tie palīdz atgriezties saskaņā ar sevi, kur dzīve kļūst viegla, pilnvērtīga un patiesi mūsējā.
