Vēlmes
20. novembris, 2025 pl. 9:57,
Nav komentāru
Nav vēlmju, nav ciešanu" - Buda............................................................. Vēlme dzīvot bez vēlmēm izklausās pēc klusas iekšējās brīvības. Buda to nosauc par ciešanu izbeigšanu – kad prāts vairs neķeras klāt pasaulei, kā zars neķeras vējam. Taču te rodas paradokss: ja es gribu negribēt, tad pati šī vēlme kļūst par mezglu. Mēģinot to atraisīt, mēs to tikai savelkam ciešāku, kā čūska, kas mēģina aprīt pati sevi.
Psiholoģijā šo brīdi var uztvert kā vēlmes dubultā slāni. Virspusē ir mūsu ideāls – būt mierīgam, nekontrolētam, “bez pieķeršanās”. Bet zem tā slēpjas cita tieksme: tieksme būt labākam, tīrākam, garīgākam nekā tas, kas esam tagad. Tā nav ļauna vēlme, tā vienkārši ir vēlme attīstīties. Tomēr, tiklīdz mēs sākam vēlmi vērtēt kā kaut ko “sliktu”, mēs nonākam iekšējā konfliktā. Mēs cīnāmies ar pašu spēku, kas mūs kustina.
Ezotēriski raugoties, vēlmes ir kā uguns. Tās var sasildīt vai sadedzināt. Atteikšanās no uguns nav risinājums. Risinājums ir spēja to vērot, nenodedzinot sevi. Daudzi garīgie virzieni saka: apzināšanās nav vēlmes iznīcināšana, tā ir attieksmes maiņa. Vēlme kļūst caurspīdīga, tā vairs nevalda pār tevi, bet arī netiek noliegta.
Kad cilvēks cenšas iznīcināt vēlmes ar spēku, parādās spriedze – tā pati, kas ir sajūtama, kad mēģinām elpot “pareizi”. Jo vairāk domājam par elpu, jo nedabiskāka tā kļūst. Prāts nespēj ar prātu nomierināt prātu. Tieši šeit rodas strupceļš.
Taču paradoksam ir izeja. Tā nav loģiska, bet eksistenciāla. Kad tu pamani, ka vēlme negribēt ir vēlme, tu vairs neesi tajā iesprostots. Tu redzi mehānismu, kas darbojas pats no sevis. Šajā mirklī nav nepieciešams to apturēt. Pietiek to ieraudzīt. Paradokss neizzūd, bet tas zaudē savu spēku. Tu saproti, ka nav jācīnās ar čūsku; tā tikai kustas pēc savas dabas.
Un tad viena maza atskārsme: brīvība nav tur, kur nav vēlmes. Brīvība ir tur, kur vēlme nav ķēde. Kur tu vari to sajust, saprast, palaist vaļā, un, ja tā atgriežas, neuztvert to kā ienaidnieku. Tad paradokss pārvēršas par viedumu – mieru būt cilvēkam, kas vēlas, bet nav pakļauts savām vēlmēm.
