Šis vecais, vēsturiskais foto ir kas daudz vairāk par sēru dokumentāciju. Kā cilvēkam man skrien šermuļi pār ādu, redzot šo kluso, sastingušo ainu, bet kā sistēmiskais vadītājs es apbrīnot mūsu priekšteču dabisko viedumu.

Viņi bez gudrajām grāmatām un semināriem par dzimtu saprata, sajuta svarīgu likumu: piederība nav atkarīga no tā, cik ilgi tu esi bijis šajā saulē. Kāds tu biji.

Mēs šodien bieži mēģinām "pasargāt" sevi un citus no sāpēm, klusējot. Klusējam par bērniem, kuri aizgājuši agri, klusējam par abortiem, klusējam par tiem radiniekiem, kuri "aptraipījuši" dzimtas godu – par tām mūžīgajām "melnajām avīm". Bet sistēma klusēšanu nepieņem. Tiklīdz mēs kādu izstumjam no savas apziņas vai dzimtas stāsta, mēs radām caurumu. Un sistēma, tiecoties pēc veseluma, šo caurumu aizpildīs – parasti caur kādu no nākamajām paaudzēm.

Iedomājies, kā tas izskatās dzīvē: mazbērns, kurš nekad nav saticis savu "nepareizo" tēvoci, pēkšņi sāk atkārtot viņa destruktīvos dzīves gājienus. Vai arī sieviete jūtas neizskaidrojami skumja un "tukša" tieši tāpēc, ka viņas mātes stāstā ir kāds nepieminēts, aizmirsts mazulis. Tas bērns, kurš netika ierakstīts "dzimtas bildē", neapzināti velk kādu citu sev līdzi, sakot: "Ieraugi mani!"

Šajā senajā fotogrāfijā nav izstumto. Te pat tie mazie, kuriem nebija lemts izaugt, sēž kopā ar savējiem. Viņi ir iekļauti. Viņiem ir atvēlēta vieta. Un tajā ir milzīgs dziedinošs spēks – kad katrs ir savā vietā, enerģija plūst uz priekšu, nevis paliek iestrēgusi pagātnes traģēdijās.

Tāpēc, kad es strādāju ar cilvēkiem, mans uzdevums ir palīdzēt viņiem "ieraudzīt" šos izslēgtos. Dažreiz pietiek ar dažām godīgām frāzēm, lai viss mainītos. Piemēram, uzrunāt to aizmirsto dvēseli: "Es tevi redzu. Tev ir vieta mūsu dzimtā. Tu esi viens no mums." Tiklīdz mēs atdodam viņiem piederības tiesības, mēs paši kļūstam brīvi. Mums vairs nav jānes viņu neizdzīvotās dzīves vai jāatkārto viņu kļūdas. Mēs varam nošķirt likteņus: "Tu esi tu, un tavs ceļš bija tāds. Es esmu es, un es izvēlos dzīvot savu dzīvi." Tas ir brīdis, kad šermuļi pazūd un iestājas miers – jo sistēma beidzot ir pilnīga. Tu iespējams pārstāj dzīvot svešu likteni, nest kādu izstumtā nastu.